Katrs trešais prognozē finansiāli sliktāku 2025. gadu

Iesoļojot jaunajā gadā, iedzīvotāju bažas par savu finansiālo rocību, diemžēl nav palikušas aiz muguras, liecina pēc TV3 raidījuma "900 sekundes" pasūtījuma veiktā aptauja.

Rezultāti atklāj, ka tikai nepilnā piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ir optimistiski noskaņoti un uzskata, ka, nākamie divpadsmit mēneši viņu mājsaimniecībā būs finansiāli labāki. Teju trešā daļa iedzīvotāju ir norādījuši, ka, viņuprāt, 2025. gads viņiem būs tāds pats. Līdzīgs iedzīvotāju skaits – 32% uzskata, ka, turpmākais gads būs pat finansiāli sliktāks par iepriekšējo, bet vēl daļai viedokļa par šo jautājumu nav.

"Es domāju, ka tas ir saistīts ar visu nestabilitāti apkārt. Un, ja nav šīs skaidrības par rītdienu, es domāju, ka tas ietekmē, kā cilvēki skatās uz visu, tai skaitā ienākumiem. Gan tas, kas apkārt notiek, gan Ukrainā, jā, tas viss ir cilvēkiem prātā," saka Dace.

"Daļēji uzlabojas, bet tikai daļēji. Ja neņem vērā, kā cenas pacelsies, kas būs vēl ar nodokļiem un tad mēs redzēsim, kas notiks. Bet tā finansiāli, naudas zīmju svara ziņā, jā, ir labāk," saka Astrīda.

"Īpaši daudz tur nemainās.  Jā, tiem strādājošajiem tajos nodokļos ir, kaut kās pielikums ir, bet ņemot vērā inflāciju un cenu kāpumu, varbūt uz tā paša līmeņa paliksim," norāda Irēna.

"Es esmu no tiem, kas baigi maz prognozē. Es esmu no neplānotājiem. Ja ir iedzīvotāji, tad ir Volfiņš, kurš iet un neplāno," saka Volfgangs.

Finanšu eksperte atzīst, iedzīvotāju ne pārāk pozitīvās prognozes par šo gadu, nav pārsteigums – pesimisms, gan inflācijas finanšu jomā ir novērojams jau ilgāku laiku. Un, lai gan aizvadītajā gadā vidēji par aptuveni 10% kāpušas algas, līdz ar to arī vidēja darba samaksa pieaugusi, aizvien ir liels skaits iedzīvotāju, kuriem jāskaita ir katrs cents.

"Vidējā darba alga, tas ir tāds līmenis, kur ir daudz virs šī vidējā un ir daudz zem šī vidējā. Bet cenas veikalos visiem ir vienādas," saka "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Un ekspertes prāt, tieši cenas veikalos arī ir viens no galvenajiem neapmierinātības iemesliem. Lai gan inflācijas pieaugums beidzot ir apturēts, kopējo dzīves dārdzību aizvien izjūt vairākums.

"Joprojām ir inflācija un visus šos divus gadus, kad tā spēcīgi kāpa uz augšu, tās cenas ir spēcīgi kāpušas un nekas jau nepaliek lētāks. Un nav jau viegli manevrēt ar to tavu maciņu, kas tev ir, jo ieiet veikalā ir sāpīgi. Un es neteiktu, ka ienākumu ziņā tās sāpes tiek remdinātas," norāda Kropa.

Vai šī gada beigās iedzīvotāju bažas par savu un ģimenes rocību mazināsies? To šobrīd esot grūti pateikt. Jo arī eksperte pauž, finansiālo nedrošību iedzīvotājiem rada ne tikai naudas daudzums to makos, bet arī nestabilā situācija mums apkārt.