Kazāks: Ekonomika pirmskrīzes līmenī, visticamāk, atgriezīsies tikai 2022. gadā

Latvijas Banka prognozē, ka mūsu tautsaimniecība pirms krīzes līmeni varētu sasniegt tikai 2022. gadā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") tikās ar Latvijas Bankas vadītāju Mārtiņu Kazāku. Tiesa gan, aktuālitātes ekonomikā joprojām tika apspriestas attālināti.

Centrālās bankas prezidents akcentēja, ka šā gada otrais ceturksnis būs krīzes zemākais punkts. Šogad tautsaimniecības prognozēts straujš kritums, nākamgad spējš pieaugums.

"Ja nebūs būtisku otro viļņu vīrusa izplatībā, tad šogad jau redzēsim ekonomikas atgūšanās, bet pirmskrīzes līmenī, visticamāk, mēs atgriezīsimies tikai 2022. gadā. Daudzām nozarēm šī krīze ievilksies," saka Kazāks.

Tas saistīts ar notiekošo ārējos tirgus, proti, daudzi Latvijas tirdzniecības partneri Covid-19 krīzē cietuši smagāk nekā mēs. Attiecīgi arī ekonomikas kritums dziļāks.

"Mēs varam paši labi saražot, bet, ja nav pircēju otrā galā vai viņi ekonomikas ir palēninājušās, tas mums izraisa izaicinājumus," bilst Kariņš.

Covid-19 krīzes pārvarēšanā Latvija plāno ieguldīt aptuveni divus miljardus eiro, šai summai līdzīgi sadaloties pabalstos, infrastruktūras projektos un nozaru modernizācijā. Par to trešdien sprieda arī Saeimas Budžetā komisijā.

Atbildīgās amatpersonas klāstīja, ka nodokļu izpilde atpaliek no plāna par aptuveni 6%. Tas nozīme apmēram 300 miljonu eiro iztrūkumu. Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") trešdien ar citu valstu kolēģiem spriedis par Eiropas Komisijas plānu ekonomikas stimulēšanai aizņemties un atvēlēt 750 miljardus eiro.

Kā stāsta ministrs, sarunas bijušas ļoti smagas. Ne tikai par pašu naudas sadali, bet arī par to, kā pēc tam parādu atdot. Vai ieviest Eiropas Savienības mēroga nodokļus, vai celt iemaksas kopējā budžetā, vai mazināt kohēzijas finansējumu.

"Ko piedāvā Dienvideiropa, lai mīkstinātu situāciju, ka šis aizņēmums ir mūžīgs. Tas nozīmē, ka nevis atdod, bet turpina pārfinansēt. Uzkarina Eiropas Savienībai, bet nav nav pieņemami, tas ir daudzām valstīm kā pirmais punkts," skaidro Reirs.

Ekonomikas ministrs uzskata, – labākais risinājums būtu kopēji nodokļi visā blokā.