Pērnā gada 19. decembrī Saeimā bija jābūt lielai dienai. Jāievēlē viena no augstākajām valsts amatpersonām – Latvijas Bankas prezidents. Kandidāti bija trīs. Zaļzemnieku un atsevišķu opozīcijas frakciju atbalstītais Reinis Bērziņš, "Progresīvajiem" bija pieslējusies "Jaunā Vienotība" un nominēja pašreizējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, vēl savs kandidāts bija opozīcijas frakcijai "Stabilitātei!" – Pāvels Kuzmins – bet viņa izredzes jau no sākta gala bija praktiski nekādas.
Attiecīgi valdošajā koalīcijā nebija vienprātības. No tās divi pretendenti, bet burtiski izšķirošā balsojuma priekšvakarā premjerministre Evika Siliņa (JV) paziņoja, ka politiskie partneri atsauks abus nominētos un mēģinās tomēr vienoties par vienu kandidātu. Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas faktiski izgāztas.
"(Jaut: Tā tautas valodā runājot – nav uzmetiena sajūta palikusi?) Tā sajūta ir tāda, ka tu esi izgājis uz startu, zemajā startā, un pirms šāviena tev pasaka, ka šodien neskriesim. Tāda nepabeigtības sajūta, protams, ir."
Tā uz aizvadīta gada nogales notikumiem "tv3.lv" raidierakstā "Piķis un ģēvelis!" atskatījās nu jau bijušais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš būtu gatavs kandidēt vēlreiz, un "Progresīvie" jau pieļāvuši atkārtotu šī jautājuma virzīšanu koalīcijā. Savukārt Reinis Bērziņš pubiski izteicies, ka, visticamāk, nebūtu ar mieru atkal pretendēt uz augsto amatu.
Nespējot vienoties, Saeimai nācās iecelt pagaidu vadītāju Latvijas Bankai – tas ir plašākais, sabiedrībai mazāk zināmais iestādes viceprezidents Māris Kālis. Bet tikai pilntiesīgs Latvijas Bankas prezidents dod Latvijai tiesības piedalīties Eiropas Centrālās bankas monetārajā politikā. Tas nozīmē, ka pagaidām esam mēs bez balss Frankfurtē.
"Tas rada arī pilnīgi nevajadzīgu neizpratni par to, kas notiek ar Latvijas Banku. Normāli strādājoša iestāde, tāpēc pilnīgi nav skaidrs, kāpēc izveidojusies tāda situācija, ka nav iespējams izvirzīt kandidātu un apstiprināt šāda posteni."
Šādi šonedēļ situāciju raksturoja Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps, kurš pirms pieciem gadiem pats bija starp kandidātiem uz augto amatu. Šoreiz uzrunāts neesot.
"Man nav bijusi šāda diskusija. (Jaut: Vai būtu gatavs?) Es negribu atbildē uz hipotētiskiem jautājumiem. (Jaut: Vai jūs interesētu šis amats?) Es teicu, ka man nav nekādas vēlēšanās atbildēt uz pilnīgi hipotētiskiem jautājumiem."
Politikas kuluāru sarunās Cērpa vārds saistībā ar Latvijas Bankas vadību ir izskanējis, bet arī atzīts, ka potenciāli parādītos cita veida problēmas, ja galveno banku lobistu pa tiešo ieceltu par banku uzraugu. Noprotams, ka arī augstā amata kontekstā piesauktā pašreizējā Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile nevarētu gūt vienotu koalīcijas atbalstu.
Zaļzemnieku līderis Viktors Valainis atzīst, ka jaunā kandidāta meklējumi jau notiekot, pats esot ar vairākiem iespējamiem pretendentiem ticies svētku periodā un joprojām uzskata, ka abu iepriekšo kandiātu atsaukšanu pērnā gada nogalē bija labākais risinājums.
"(Jaut: Nav tāda jocīga mode no ZZS puses izvirzīt kandidātu, izskatās, ka viņš varētu pat uzvarēt, un tad viņu noraut nost?) Nē, nē, šis nebija tas gadījums. (Jaut: Un kāds gadījums tas bija?) Es domāju, ir svarīgi saprast, kāda bija mūsu sākotnējā pozīcija – mēs bijām pret esošo bankas vadītāju pilnvaru pagarināšanu. Šo mērķi mēs sasniedzām, varbūt nesniedzām visus mērķus, bet vismaz sākotnējo mēs sasniedzām."
Paredzēts, ka jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam varēs virzīt līdz nākamā gada 31. janvārim.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
