Krievija slēdz Kārsavas robežpunktu – "Latvijas dzelzceļš" būtisku ietekmi nesaskata

Savulaik tik ienesīgais un ietekmīgais Latvijas tranzītbizness jau ilgāku periodu ir tālu no saviem ziedu laikiem, bet pēdējie gadi bijuši īpaši dramatiski. To apliecina arī statistika. Šogad piecos mēnešos pa dzelzceļa pārvadāto kravu apjoms pie mums bijis aptuveni trīs miljoni tonnu. Salīdzinot ar laiku pirms gadiem 10, tas ir par vairāk nekā sešām reizēm mazāk.

Valstij piederošais uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" finansiāli noasiņo. Šis koncerns kādreiz bija viens no lielākajiem nodarbinātājiem valstī ar 12 tūkstošu strādājošo. Drastiskos taupības pasākumos šis skaits samazināts teju trīskārtīgi. Kompānija no braša pelnītāja kļuvusi par neglābjami subsidējamu uzņēmumu.

Valdība dzelzceļā pēdējos gados iepludinājusi simtus miljonu eiro. Nav nekādas runas par vēsturisko apjomu atjaunošanu, stāsts par noturēšanos virs ūdens vispār. Galu galā kādam jāuztur sliedes, pa kurām braukā pasažieri, vilcieni jāuztur.

Tam visam pa vidu nesen celti tranzīta tarifi, savukārt vakar vēlu vakarā vēl viens pagrieziena punkts. Krievija lēmusi slēgt vairākus dzelzceļa robežpunktus ar kaimiņvalstīm, tai skaitā vienu Latvijas, proti, Kārsavas. Par galveno gan uzskatīts Zilupes punkts. "Latvijas dzelzceļā" interviju šodien atteica, bet rakstiskā komentārā mierina, ka pēdējie jaunumi neradīs nekādu vērā ņemamu skādi.

Zīmīgi, ka par šiem jaunākajiem pavērsieniem kļuva zināms tajā pašā dienā, kad valdība lēma par nu jau kārtējo finansiālo piešprici Latvijas dzelzceļam. Lai palīdzētu tam savilkt galus kopā. Ministru kabinets vakar šim mērķim pārdalīja aptuveni 25 miljonus eiro.

Premjers šorīt intervijā TV3 raidījumā "900 sekunde" uzsvēra, ka jau jūnijā bija dubultoti tranzīta tarifi, tagad vēl klāt šādi soļi. Esot jāspēj pielāgoties jebkādiem apstākļiem, pat pilnīgai robežas slēgšanai.

Andris Kulbergs

Ministru prezidents, "Apvienotais saraksts"

"Atceraties sen atpakaļ bija mūsu pārtikas ražotājiem pilnīga blokāde, konservu ražojumiem, visam pārējam. Biznesam ir jāpielāgojas, tas var notikt jebkurā dienā. Būt atkarīgam no Krievijas… tā nav laba stratēģija. Protams, ir jāsaprot, ka tā ir mūsu dzelzceļa infrastruktūra. Mums tieši bija vakar ziņojums par šo slēgtajā daļā. Mēs jau šim gatavojamies, mēs par šo runājam. Ir jau tematiskā komiteja nolikta. Rekur, diskusija [būs] vēl krastāka."

Jāpiebilst – jo mazāk kravu dzelzceļā, jo lielākas izmaksas gulsies uz pasažieru pārvadājumiem vai valsts subsīdijām. Dārgākas biļetes vai lielāka budžeta dotācija, jebkurā gadījumā tas nāk no nodokļu maksātāju kabatas.