Krievijas plānu maksājumus par gāzi pieņemt tikai rubļos raksturo kā šantāžu

Eiropas Savienība kopā ar citām Rietumu valstīm vērsusi stingras sankcijas pret Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā, taču daudzas bloka valstis ir ļoti atkarīgas no Krievijas gāzes, to izmantojot gan apkurei, gan elektroenerģijas ražošanai. Attiecīgi Savienības sankcijas nav skārušas energoresursu segmentu un bankas, kas attiecīgos maksājumus apkalpo.

Krievijas gāze veido aptuveni 40% no Eiropas Savienības patēriņa. Šī resursa imports blokā šogad svārstījies no 200 līdz 800 miljonu eiro dienā. Skaidra un skaudra realitāte – šī nauda pastarpināti palīdz Krievijai turpināt kara zvērības Ukrainā.

Kremļa saimnieks Vladimirs Putins trešdien negaidīti paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tai skaitā visām Eiropas Savienības valstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos. Centrālajai bankai uzdots izstrādāt risinājumu, kā to nodrošināt, savukārt "Gazprom" veikt attiecīgas izmaiņas līgumos.

Pēc paziņojuma uzlēca gan gāzes cenas, gan rubļa kurss finanšu tirgos. Putina vēstījums vienkāršs – "Gribat pirkt mūsu gāzi, pērciet mūsu valūtu", taču sagaidāmais tehniskais izpildījums un doma tam apakšā ne tik saprotama. Latvijas Bankā uzskata, ka te nav runa par rubļa kursu, to jau stutē ar citiem efektīvākiem pasākumiem. Tas varētu būt centiens atjaunot rubļa konvertējamību. Vienkāršākiem vārdiem sakot, panākt to, ka ārpus Krievijas kādam vispār rublis ir vajadzīgs un tālāk jau plašāk nostiprināt savas ekonomiskās pozīcijas.

"Domājot divus soļus tālāk, ja šāda šantāža izdodas un Rietumi piekāpjas, nākamais solis varētu būt lūgums Rietumu bankām pievienoties Krievijas maksājumu sistēmām. Tas lielā mērā ļautu Krievijai atgūt kontroli par tās maksājumiem. Tas ir ļoti nevēlams solis, un Rietumiem noteikti nevajadzētu tai piekrist," saka Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Svarīgi arī atcerēties. Jā, Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes, bet šīs attiecības nav tikai viena virzienā. Krievija ir atkarīga no ieņēmumiem, ko par to gūst.

Vienlaikus patlaban nav skaidrs, vai Krievijai vispār var vienpusēji mainīt gāzes piegāžu juridiskos nosacījumus. Pie mums šo resursu no kaimiņvalsts pērk "Latvijas Gāze", starp kuras akcionāriem arī Krievijas "Gazprom". Uzņēmumā gan nav diži vairāk informācijas kā citiem un komentārs lakonisks.

"Līgums par dabasgāzes piegādi mums ir eiro, un šobrīd neredzam iespēju maksāt citā valūtā," teikts "Latvijas Gāzes" komentārā.

Ekonomikas ministrijā domāts arī par krīzes situāciju, ja Krievijas piegādes pārtrūktu, "Latvijas Gāzes" vietā varētu stāties un mājsaimniecības apgādāt valsts energokompānija "Latvenergo", kas tagad pati iepērk gāzi no citām valstīm.