Valstij piederošais uzņēmums "Latvenergo" turpina attīstīt zaļās enerģijas ražošanu. Šodien Jēkabpils novada Biržos atklāts plašs saules paneļu parks. Uzņēmums zaļās enerģijas ražošanu plāno attīstīt arī turpmāk, un tas nepieciešams ne tikai tādēļ, lai elektrības cenas nepieaugtu – enerģētiskā neatkarība ir būtisks valsts drošības jautājums.
"Latvenergo" Jēkabpils pusē, Biržos, atklāj 14 hektāru plašu saules parku ar jaudu, kas ar elektrību spēj apgādāt pat pusi Jēkabpils pilsētas iedzīvotāju.
Jaunais "Latvenergo" saules paneļu parks 14 hektāru platībā izveidots pašā Biržu ciema nomalē uz zemes, kas iepriekš mēdza applūst, tādēļ izmantota vien zālāju audzēšanai. Šis šobrīd ir viens no lielākajiem uzņēmuma izveidotajiem zaļās enerģijas parkiem Latvijā, ar jaudu 11,7 megavati.
Plānots, ka šajā Biržu saules parka stacija gadā saražos ap 10 000 megavatstundu elektroenerģijas. Tas ir pietiekami, lai ar elektrību apgādātu ap 9500 mājsaimniecību, un tas atbilst teju pusei Jēkabpils pilsētas iedzīvotāju.
Atšķirībā no citiem uzņēmuma saules parkiem viss šeit saražotais nonāks tīklā, nevis tiks izmantots pašpatēriņam, tādēļ var teikt – daļa Jēkabpils puses iedzīvotāju jau šobrīd savas iekārtas darbina arī vietējo – Biržos ražoto – elektrību.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kaspars Novickis
"Latvenergo" pakalpojumu tehniskā nodrošinājuma direktors
"Tieši tā tas ir arī, tuvākās apkaimes iedzīvotāji, kas dzīvo vistuvāk šim parkam, būs pirmie, kas saņems šo zaļo enerģiju no šī saules parka. Kad vēl ir nedaudz saules, tiešā saules enerģija no saules paneļa aiziet uz inventoru un pāriet uz elektroiekārtu, ko patērētājs izmanto."
Uzņēmuma plāni atjaunojamās enerģijas ražošanā gan ir lieli – attīstīt saules parkus ar tādu jaudu, lai tikai ar saules elektroenerģiju ik dienu varētu nodrošināt aptuveni 60 000 mājsaimniecību jeb 1/10 daļu "Latvenergo" klientiem Latvijā. Uzņēmumā saka – attīstot dažādus enerģijas ražošanas avotus, tai skaitā saules parkus, elektrības cenu var, ja ne samazināt, tad vismaz uzturēt samērīgā līmenī.
Aigars Laizāns
"Latvenergo" padomes priekšsēdētājs
"Es ceru, ka kombinēsim visas sistēmas kopā un mums būs arī situācijas, kad ir vējš, saule, hidrostacijas un ziemā arī termocentrāles, kurās mēs dedzināsim biometānu. Un tad mēs kļūsim zaļi un spēsim nodrošināt ar elektrību visa gada garumā par konkurētspējīgām cenām. Kāpēc es nerunāju par lētu cenu? Lēts jēdziens man ir grūti saprotams, jo kādam ir lēti, kādam dārgi."
Tikmēr Ekonomikas ministrijā norāda, dažādot elektrības ražošanas avotus ir arī valsts drošības jautājums. Ja esam spējīgi iedzīvotājus apgādāt gan ar saules, vēja, hidro un termoelektrostacijās ražoto elektrību, sevi varam saukt par enerģētiski neatkarīgiem. Un tas svarīgi arī tādēļ, ka jau drīzumā Baltijas valstis plāno atslēgties no tā sauktā BRELL elektroapgādes loka, kas mūs aizvien savieno ar Baltkrieviju un Krieviju.
Jurģis Miezainis
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, ZZS
"Mēs pārgriežam to pēdējo nabas saiti ar austrumiem arī enerģētikā, sinhronizējamies ar kontinentālo Eiropu, līdz ar to tās ģenerējošās jaudas, kas mums ir uz vietas, un tur jau vairs nav nozīmes, tas ir "Latvenergo", kāds cits vai privātmāja ar saviem saules paneļiem, tas viss dod kaut mazu, bet artavu kļūt enerģētiski neatkarīgiem."
Baltijas valstis ir pēdējās Eiropas Savienībā, kuras šobrīd nav savienotas ar Eiropas energotīklu. Tam pievienoties plānots nākamā gada februārī.
