Latvija apsver iesaistīšanos Igaunijas atomelektrostacijas projektā

Virzību Igaunijā turpina atomelektrostacijas projekts. Iespējams, tajā varētu iesaistīties arī Latvija.

Baltijā pietrūkst elektroenerģijas ražošanas jaudas. Frāze, kas dzirdēta jau ilgstoši. Latvijā varam justies gana droši ar mūsu termoelektrocentrālēm un Daugavas hidroelektrostacijām, taču enerģijas apgādē Latvija, Lietuva un Igaunija ir kopīgā sistēmā.

Pēdējā laikā liels uzsvars uz enerģiju no atjaunojamajiem resursiem, sauli un vēja parkiem, taču tās nav tā sauktās bāzes jaudas. Proti, tādas, kas darbojas pastāvīgi, vai arī tādas, ko var ieslēgt un darbināt, kad vajag. Šī iemesla dēļ Igaunijā privāts komersants "Fermi" jau vairākus gadus attīsta kodolenerģijas projektu.

Uzņēmuma vadītājs uzsver, Baltijā elektroenerģijas cenas ir augstākas nekā Skandināvijā, arī nesenie bojājumi enerģijas starpsavienojumos reģionā parāda, ka jādomā arī pašiem par sevi un savām ražošanās iespējām.

Pēdējo gadu laikā Igaunijā no 50% līdz 69% pieaudzis sabiedrības atbalsts atomenerģijai. Kodolkatastrofas astoņdesmitajos gados Čornobiļā un nu jau pirms vairāk nekā 10 gadu Fukušimā daudziem iespiedušās atmiņā, tāpēc publiskais viedoklis šajā jomā ir īpaši no svara.

"Mēs redzam, ka kodolenerģija strādā Somijā. Igaunijas iedzīvotāji ir izglītoti un racionāli. Ziema mums ir aukstāka nekā Latvijā. Un mums nav Daugavas. Mums ir degslāneklis, kas mums ir jāaizvieto," stāsta "Fermi Energia" izpilddirektors Kalevs Kallemets.

Šī gan nebūtu klasiska kodolenerģija, bet jauns risinājums, kam vēl tikai attīsta pirmos projektus pasaulē. Tāda kā mini atomelektrostacija jeb mazais modulārais reaktors. Jauda 300 megavatu, salīdzinājumam Rīgas termoelektrocentrāļu kopējā uzstādītā jauda ir aptuveni 1000 megavatu.

"Fermi" plānā uzstādīt divus šādus mazos reaktorus Igaunijas ziemeļaustrumos. Izmaksas aplēstas ap trim miljardiem eiro, un plānā, ka tas būšot privāts finansējums.

Vēl viens aspekts, kas sāk runāt par labu igauņu projektam elektroenerģijas cenas. Kādas tās bijušas ilgākā laikā trijās Baltijas valstīs. Viss liecina, ka lētās elektrības periods ir beidzies. Ilgu laiku elektroenerģijas cenas svārstījās starp 30 un 50 eiro par megavatstundu jeb trim un pieciem centiem par kilovatstundu. Pēdējos gados tā vairs nav.

Protams, vairs neesam tādos trakumos kā 2022. gadā, kad Krievijas iebrukums Ukrainā satricināja enerģijas tirgus un Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena pārsniedza pat 200 eiro par megavatstundu, bet arī pagājušais gads, kad situācija tomēr bija nomierinājusies tirgos, cena visās trijās Baltijas valstīs svārstījās ap 90 eiro par megavatstundu jeb deviņiem centiem par kilovatstundu.

"Fermi" lēš, ka sākotnēji stacijā saražotās elektroenerģijas cena varētu būt 75 eiro par megavatstundu, tai skaitā ietverot izmaksas par kodolatkritumu noglabāšanu. Pēc investīciju segšanas cena būtu krietni zemāka.

Baltijā jau ir pieredze šajā jomā. Pētniecības nolūkos Latvijā darbojās Salaspils kodolreaktors, savukārt Lietuvā savulaik milzu loma nu jau labu laiku slēgtajai Ignalinas atomelektrostacijai.

Lai šī nozare atdzimtu, Igaunijā tam vajadzīgs likums, kas vispār atļauj šādu enerģijas risinājumu attīstīt. Valdošajā koalīcijā norāda, ka tā būs jau tuvāko mēnešu izšķiršanās.

"Kas ir būtiskākās izmaiņas domāšanā… Vēl pirms dažiem gadiem, varbūt nedaudz agrāk, kodolenerģija nebija izvēles iespēja. Tā šķita bīstama, tam bija savi iemesli, un mēs ari redzējām tendences dažās lielākās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas ir mainījies. Šīs vairs nav politisks jautājums, tas ir ļoti pragmatisks jautājums," saka Igaunijas ekonomikas ministrs Tīts Rīsalo.

Notikumu attīstībai Igaunijā seko arī Latvijā. Klimata ministrija grasās tuvākajā laikā valdībai prasīt mandātu sākt sarunas ar ziemeļu kaimiņiem par iespējamu mūsu iesaistīšanos šajā projektā. Vai runa par investīcijām vai tikai tehnisku sadarbību, pagaidām gan nav skaidrs.

"Protams, ka Krievijas karš Ukrainā pacēla šo atbalstu papildu tehnoloģijām. Tas pat nav tikai uz kodolenerģiju, tas bija arī uz vēja parkiem, jo cilvēki uzskatīja, ka vairāk ir jāveicina elektroenerģijas ražošana nacionālā līmenī principā nu jebkādā veidā. Galvenais, lai mēs veicinātu energoneatkarību un ražot kaut ko savā pusē," saka Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Rozentāle.

Igauņi par iespējamu Latvijas līdzdalību pagaidām nesaka ne jā, ne nē, bet uzsver – jāsadarbojas jebkurā gadījumā.

Kalevs Kallemets

"Mēs esam kaimiņi. Mēs paliksim kaimiņi mūžīgi. Ir svarīgi, ka mēs strādājam kopā sarežģītās jomās. Aizsardzībā, bet arī enerģētikā."

"Nekad, nekad nedrīkst atkārtoties tāda situācija, kāda bija trīsdesmitajos gados. Un enerģētikā nekad, nekad nedrīkst atkārtoties situācija, kāda bija 2022. gadā, kad enerģijas cena bija tik augstas, ka mājsaimniecības nevar to atļauties," skaidro Kallemets.

Atomelektrostacija Igaunijā ir ilgtermiņa projekts. Patlaban lēsts, ka gadījumā, ja viss notiktu kā iecerēts, tā darbību varētu sākt tuvāk 2035. gadam.