Latvijā pagalam nesokas ar produktivitātes celšanu ekonomikā. Uzlabojumi ir trūcīgi

Akadēmiķi, politiķi, uzņēmēji un citi ceturtdien pulcējās vienuviet uz jaunākā Latvijas produktivitātes ziņojuma prezentāciju, lai apspriestu ražīguma problemātiku mūsu ekonomikā.

Starp citu, pēdējos padsmit gados šādi pasākumi notikuši pastāvīgi. Kopš lielās finanšu krīzes daudz vadmotīvu par to, ka produktivitāte, konkurētspēja būs tās lietas, kas nodrošinās spēju Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Esam gan tur, kur esam. Nākamajā šādā konferencē.

Ar produktivitāti saprotam to, vidēji cik daudz pārdodama labuma spēj radīt viens strādājošais. Te primāri nav runas par slinkumu vai čaklumu, bet gan par to, cik efektīvi darām lietas.

Pētnieki apkopojuši, ka Latvijā ar produktivitātes celšanu nevedas ne tuvu tik spoži, cik gribētos. Lai gan aizvadītajos gados izdevies to palielināt salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju, joprojām pamatīgi atpaliekam un pēdējos gados dinamika pat bremzējas.

Inovācijas, robotizācija, digitālie risinājumi, augsta pievienotā vērtība. Sanākušie pat pasmejas – cik produktīvi ir gadu no gada runāt vienu un to pašu par produktivitāti.

"Es domāju, ka zināmā mērā traucējis ir tas, ka vienmēr kaut kā jau naudas pietiek – vai nu aizņemas, vai ir Eiropas fondu plūsma. Kā teica klasiķi, nauda bija visu laiku vairāk, nekā vajag. Nekas, manuprāt, nemotivē strādāt kā tad, kad gribas ēst, un šobrīd izskatās tas brīdis, kad varētu sākt gribēties ēst. Jo naudas vairs nebūs tik daudz, arī ar ekonomiku neiet tā, kā vajag, plus ģeopolitiskie milzīgie riski. Ja to tagad nesapratīsi, tad jau būs pēc tam par vēlu," teic Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.

"Ja mēs runājam par to, ka mūsu izdzīvošanas jautājums ir aizsardzības izdevumu celšana un investēšana, tai skaitā militārajā industrijā, tad mums ir jāatrod veids, kā mēs varam paātrināt izaugsmi," saka Latvijas Universitātes domnīcas "LV PEAK" direktore Inna Šteinbuka.

Ilggadējais politiķis Viktors Valainis (ZZS) atzīst, ka daudzu gadu garumā ar šiem jautājumiem ļoti maz darīts. Arī tajās iepriekšējās valdībās, kad pats sēdējis pie koalīcijas galda: "[TV3: Kur iepriekš tas viss bija? Kāpēc mēs dzenam uz riņķi tās konferences, bet rezultātu nebija?] Iepriekš es nebiju ministrs. Es varu atbildēt par savu ministra laiku. [TV3: Iepriekš arī bijāt koalīcijā.] Es kā ministrs esmu šos jautājumus ļoti uzņēmis. Un arī uz Saeimu virzīja ziņojumu, kur tieši produktivitātes joma bija viena no pamatelementiem. Mēs vērsām uzmanību gan Saeimas kolēģiem, gan valdībā kolēģiem, kas ir tās lietas, kas ir jāmaina."

Ministrs sola, ka tagad esot un būšot citādi, tai skaitā dažādas valsts atbalsta programmas uzņēmumiem sasaistītas tieši ar produktivitāti.