Latvijā pieaug "investīciju krāpnieku" upuru skaits; naudu tie iegūst, arī zogot darbavietā
Krāpšanas shēmas, kas tiek vērstas pret Latvijas iedzīvotājiem, kļūst arvien izsmalcinātākas. Viens no veidiem ir tehniskā apkrāpšana, uzzinot pieejas kodus un ātri iztukšojot kādam kontu. Taču daudz postošākas mēdz būt ilgstošas psiholoģiskas manipulācijas. Ar solījumiem par pasakainu peļņu ļaudis tiek pārliecināti ieguldīt naudu blēžu shēmās, un šie cilvēki nereti netic ne banku darbiniekiem, ne radiniekiem, kuri aicina viņus nedarīt muļķības, vēsta raidījums "Tv3 ziņas".
Kiberdrošības entuziasts Elviss Strazdiņš ar saviem video un ierakstiem sociālajos medijos jau ilgstoši atmasko dažādas telefonu krāpnieku shēmas. Viņš ticies ar upuriem un viņu radiniekiem. Vissmagākā situācija ir ar naiviem iedzīvotājiem, kuri aizsakaitījuši milzu summas noziedzniekiem, cerot uz simtkārtīgu atdevi neeksistējošos investīciju projektos.
"Tā viņu "Noteikumu grāmata nr1″ ir atsvešināt viņu no tuviniekiem, panākt, ka viņš uzskata visus radiniekus par muļķiem. Runāju ikdienā ar apkrāptajiem, viņi saka – negrib ar mammu vai brāli runāt."
Izkrāptās summas ir milzīgas. Taču tie nebūt nav upura paša iekrājumi. Noziedznieku apvārdoti, cilvēki pārdod visu kas ir, nozog naudu no darba vietas, ņem ātros kredītus. Tas viss naivā cerībā, ka ieguldītā nauda nesīs milzu augļus. Kā norāda Strazdiņš, tad parasti jau cilvēkam nav 120 000 kontā. Daļa ir iekrājumi, zemnieku saimniecības paņemta nauda. "Bankas zvana, lai apstādinātu, bet cilvēks pasaka "nē!"
"Šis upuris sastrīdas ar ģimenes locekļiem, draugiem, jo visi saka- mosties, tāda peļņa nav iespējama, tev pūderē smadzenes! (…) Upuris saka – man bankā sāk uzdot jautājumus, krāpnieki saka: viņiem skauž, jo viņi paši nezina kā tādu naudu nopelnīt."
Dažkārt banka tomēr neļauj veikt transakcijas, un aicina cilvēkam ierasties uz filiāli uz pārrunām. Reizēm tas palīdz, un saruna atver acis. Bet, ne vienmēr. "Šādiem cilvēkiem mēdz liegt pieeju kontam, kontu pašu nebloķē. Ir gadījumi, kad cilvēks saka- mana nauda, ko gribu, to daru, viņam ir tādas tiesības," skaidro Krops.
Jaunākās tendences liecina, ka krāpnieki arvien biežāk apvārdo seniorus, telefoniski uzdodoties par drošības dienestu pārstāvjiem – prasa izņemt skaidru naudu, caur pakomātu to nosūtīt "glabāšanai" vai "iezīmēšanai" un, izrādās, ka netrūkst cilvēku, kas šādām pasakām notic un naudu patiešām nosūta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
