Latvijā pieaugusi ēnu ekonomika; lielāko daļu veido "aplokšņu algas"
Ēnu ekonomika valstī pērn augusi pat straujāk nekā pirms gada, – 24,2% iekšzemes kopprodukta ir sliktākais rādītājs kopš 2012. gada, liecina jaunākais pētījums.
Tas nozīmē, ka no miljardiem eiro netiek nomaksāti nodokļi simtiem miljonu eiro apmērā. Pētījums arī liecina, ka ēnu ekonomikā lielāko daļu – 45,5% veido "aplokšņu alga".
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Uzņēmēji no valsts slēpj vidēji piekto daļu reāli izmaksājamās algas. Audzis neuzrādīto ieņēmumu apjoms un neuzrādīto darbinieku īpatsvars. Pētnieki par atklājumu pārsteigti, jo augot ekonomikai, ēnu ekonomika mazinās. Iemesli pretējām tendencēm varētu būt vairāki. Viens no tiem ir strauja to nozare izaugsme, kurās ēnu ekonomika jau bijusi liela, pieļauj pētnieks.
"Piemēram, būvniecības nozare, kas nebūt nav lielākā Latvijas problēma kopumā, bet tā ir nozare, kas ļoti strauj aug par 20% gadā, un tur ēnu ekonomika parasti vienmēr būs lielāka nekā vidēji Latvijā," norāda "SSE Riga" asociētais profesors Arnis Sauka.
Tikmēr uzņēmēji mudina izprast cēloņus ēnu ekonomikai un jau laikus domāt par risinājumiem, lai nebūtu jāceļ nodokļi ikreiz, kad budžetā pietrūkst naudas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
