Uz saturu

Latvijā salīdzinājumā ar Baltiju ir izteikti dārgākas pārtikas preces tieši zemo cenu segmentā

Latvijā ir izteikti dārgākas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs tieši pārtikas preču zemo cenu segmentā, vērsis uzmanību Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

2025. gada 12. jūnijā 15:04

Intervijā Latvijas Radio viņš skaidroja, ka Latvijas Bankas eksperti ir salīdzinājuši dažādas preču grupas mazumtirdzniecības preču tīklos Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, un secinājuši, ka zemāko cenu preču segmentā Latvijā cenas ir visaugstākās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Apskatot divus lielākos mazumtirdzniecības tīklus, secināts, ka Latvijā abos ir ļoti līdzīgs cenu līmenis, dažbrīd pat līdz centiem. Savukārt tas pats preču tīkls Igaunijā un Lietuvā tās pašas preces tirgo par zemāku cenu.

VIDEO: Profesors par pārtikas cenām – konkurence Latvijā ir vāja, un mums vajag vairāk veikalu tīklu

"Svarīgi nav, cik pārtikas preču tīkli ir, bet kā tie ceno preces," skaidroja Kazāks, piebilstot, ka Latvijā tie paši tīkli, kas darbojas Lietuvā un Igaunijā, preces ceno dārgāk.

Viņš arī uzsvēra, ka šī problēma visvairāk ir redzama zemo cenu segmentā, jo vidējo cenu segmentā Latvijā cenas mēdz būt lētākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Runājot par potenciālajiem risinājumiem, Kazāks teica, ka vajag skaidru risinājumu cenu salīdzināšanai, un "pircējam ir jāizaicina savs veikals".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viņš ar­ī pieminēja Ekonomikas ministrijā (EM) noslēgto memorandu pārtikas preču cenu samazināšanai, norādot, ka viens no tajā piedāvātajiem risinājumiem ir cenu salīdzināšanas rīks. Kazāks gan teica, ka cenas nepieciešams salīdzināt ne tikai, piemēram, "Rimi" un "Maxima" veikalu ķēdēs Latvijā, bet arī šajos veikalos Lietuvā un Igaunijā.

Kazāks arī uzsvēra, ka problēma ir konkurencē, skaidrojot, ka konkurencei ir dažādi modeļi – "asiņaina cīņa", kur katrs cenšas paņemt lielāku kumosu, vai situācija, kad lielākais nosaka cenu un mazākie pielāgojas.

Viņš arī piebilda, ja kāds no tirgus spēlētājiem mainītu stratēģiju un pārorientētos uz zemākās cenas precēm, tas daudz ko mainītu kopējā situācijā.

Kazāks uzsvēra, ka Latvijas Banka var palīdzēt ar analīzi, bet risināt šo situāciju var EM vai Konkurences padome.

Jau ziņots, ka šogad 27. maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalos.

Zemo cenu pārtikas groza izveide paredzēs, ka desmit preču kategorijās katrā tiks nodrošināts vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā, un ar zināmu regularitāti produkti tiks mainīti pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt cenu salīdzināšanas rīks paredzēts, ka tirgotāji reizi dienā nodos informāciju par zemākajām cenām Centrālās statistikas pārvaldei (CSP), kas tos publicēs. Dati būs pieejami gan dažādiem cenu salīdzināšanas rīkiem, gan tie tiks publiskoti EM mājaslapā.

Vienlaikus cenu salīdzināšanas rīka ieviešanai ir nepieciešamas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, lai tirgotājiem būtu pienākums sniegt šos datus CSP.

Tāpat memorands paredz vietējo pārtikas produktu veicināšanas kampaņas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm