Latvijā strauji aug pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos; igauņi investori "siro" pa Rīgu

Nekustamo īpašumu tirgus Latvijā sāk pamatīgi uzsilt, secina nekustamā īpašuma eksperti, būtiski noskaņojumu uzlabojuši Eiropas Centrālās bankas iepriekš pieņemtie lēmumi par procentu likmju samazināšanu.

Šonedēļ "Swedbank" paziņoja, ka  izsniegusi 20 miljonu eiro aizdevumu uzņēmumam SIA "Hagberg" nekustamo īpašumu attīstības projektiem Mārupē un  Liepājā. Un rosība notiek arī citviet Latvijā, bet aizvien gardākais kumoss nekustamo īpašumu attīstītājiem ir tieši Pierīgā, kur daudzviet ātrā tempā tiek celti jaunie dzīvojamie projekti.

"Attīstītāji ir pietiekoši aktīvi pirkuši zemes pēdējos gados, attīstība turpināsies, finansējuma pieejamība uzlabojusies un zinām, ka nākamgad lielās bankas paredz padarīt finansējumu tik pat pieejamu, ja ne vēl fleksiblāku, redzam ārvalstu investoru interesi. Igauņi investori "siro" pa Rīgu, pērk zemes," saka "Newsec Valuations LV" vadītājs Kaspars Dzedulis.

Tikmēr padomju laikā celtajās daudzdzīvokļu mājās situācija kļūst arvien sarežģītāka. Šie dzīvokļi ir lētāki, taču tiem nepieciešami dārgi remonti, siltināšana un komunikāciju nomaiņa. Jaunie pircēji no šādiem mājokļiem arvien biežāk atsakās, izvēloties jaunas, energoefektīvas ēkas ar zemākām ekspluatācijas izmaksām. Un pircēji ir gatavi atvērt maciņu gana plaši.

"Tās cenas, kuras redzam pārsvarā Rīgas apkaimēs, 2600 līdz 2900 eiro par kvadrātmetru. Daudzi savos nākotnes perspektīvā iezīmē 3000 līdz 3200 eiro par kvadrātmetru. No pašreizējā viedokļa grūti pateikt, vai tas realizēsies, bet zinot, kāda Latvijā ir reālā, nevis statistiskā inflācija, un kāds ir pieprasījums, manuprāt ir pamats ticēt, ka būs palielinājums. [TV3 Ziņas: Burbilis neveidojas?]. Es domāju ka nē, attīstītāji skatās, kad tas varētu iestāties, bet manuprāt, ne ātrāk par diviem, trim gadiem," saka komercplatību speciālists Oskars Buņķis.

Viens no reģioniem, kur strauji aug gan dzīvojamās ēkas, gan arī industriālās būves, ir Dreiliņi. Te jau ir iespaidīgas "LIDL", "Rimi" noliktavas, un drīzumā te taps milzīga industriālais poligons.

"Zemākas kvalitātes telpas, lai uzturētu +20 temperatūru, tas izmaksā ļoti dārgi. Jaunas, energoefektīvas telpas, izmaksas ir zemas, esmu dzirdējis no attīstītājiem, svarīgi ir piesaistīt cilvēkus – uz jaunām telpām vieglāk, tas ir būtisks faktors, tāpēc daudzi ražotāji izvēlas jaunas telpas," saka Buņķis.

Eksperti prognozē – tuvākajos gados nekustamo īpašumu cenu kāpums Latvijā turpināsies, taču bez strauja lēciena. Tomēr aizvien lielu neskaidrību rada ģeopolitiskā spriedze un neparedzamais agresors – austrumu kaimiņš.