Latvija turpina piemērot sava veida nodokļu atlaides agresorvalsts uzņēmumiem

Krievija pilna mēroga karš Ukrainā turpinās jau trešo gadu, bet Latvija joprojām izsniedz sava veida nodokļu atlaides agresorvalsts uzņēmumiem.

Eiropas Savienībā izveidots ofšoru jeb ārzonu saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu jomā nesadarbojas un var tikt izmantotas ļaunprātīgi. Latvijā likums nosaka, ka maksājumiem uz šīm vietām jāpiemēro 20% tā sauktais ieturējuma nodoklis. Piemēram, ja kāds mūsu uzņēmums grib kādai ārzonas kompānijai pārskaitīt 100 eiro, faktiski galamērķi sasniegtu 80 eiro, bet 20 eiro nonāktu Latvijas budžetā.

Likums gan dod tiesības Valsts ieņēmumu dienestam atļaut neieturēt šo nodokli. Kopš pērnā gada šajā ofšoru sarakstā iekļauta arī Krievija, un ieņēmumu dienestā dramatiski pieauga pieteikumu skaits šādu atļauju saņemšanai. Tieši maksājumiem uz agresorvalsti, un VID vairumā gadījumu arī izsniedza šīs atļaujas.

Gada sākumā tas izraisīja plašu ažiotāžu. Fonds "Uzņēmēji mieram" savāca vairāk nekā 10 tūkstošu parakstu, lai šo praksi mainītu, koalīcijā solīja, ka kaut kas arī tikšot darīts, Finanšu ministrija sāka vērtēt, bet beigu beigās – nekas nenotika.

Šonedēļ pieminējām 1000 dienu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, daudzi pasākumu visā Latvijā, tai skaitā tepat Kongresu nama laukumā iepretim agresorvalsts vēstniecībai. Neraugoties uz šiem atbalsta vārdiem un žestiem, pēc būtības joprojām dzīvojam tādās kā divās pasaulēs.

No vienas puses, ir apņēmības pilnie paziņojumi un arī izdarītas lietas, lai saites ar Krieviju, tai skaitā ekonomiskās, sarautu, no otras puses, joprojām ir Latvijas uzņēmumi, kuri dodas uz VID, prasa šīs atļaujas un joprojām tās saņem.

Šogad novembrī Ieņēmumu dienestā jau bija iesniegts tikpat pieteikumu šīm atļaujām, cik pērnajā gada kopumā. Atkal lauvas tiesa tieši saistībā ar Krieviju, un izsniegtas atļaujas nodokļa neieturēšanai maksājumiem par gandrīz septiņiem miljoniem eiro.

Ieņēmumu dienestā ir pārliecība – ja ir pamatots, ka maksājums nav saistīts ar centieniem apiet nodokļus, regulējums vienkārši neļauj neizsniegt šādas atļaujas. Citādi var zaudēt tiesā, fondā "Uzņēmēji mieram" gan pretējas domas.

"Šobrīd jau ir attiecīgi Augstākās tiesas spriedumi, kas ir pietiekoši labvēlīgi un atļauj viņiem neizsniegt tās atļaujas. Es pat esmu par to tik pārliecināts, ka ieliku "twitter" ziņu, ka esmu gatavs bez maksas pārstāvēt ieņēmumu dienestu, ja kāds VID iesūdzēs tiesā," saka fonda "Uzņēmēji mieram" līdzdibinātājs, "Sorainen" nodokļu eksperts Jānis Taukačs.

Kad runa par ieturējuma nodokli, tā maksātājs Latvijā pēc būtības būtu Krievijas firma. Tātad konkrētie Latvijas uzņēmumi faktiski prasa, lai Krievijas kompānijai nebūtu jāmaksā šis nodoklis un tā saņemtu vairāk naudas. Un starp šiem atļauju prasītājiem arī valstij piederošais koncerns "Latvijas dzelzceļš", kas piedalās pārvadājumu ķēdēs no austrumiem.

"Es politiski pilnīgi noteikti to neatbalstu. Man ir jāpaskatās, vai tur vēl patiešām šāda veida atļaujas tiek piešķirtas. Ja mēs runājam tieši par kaut kādiem pārvadājumiem no Krievijas, Krievijas izcelsmes kravu apstrādē… Ir jau tranzīts arī… Ja mēs runājam par Centrālāzijas tranzīta pārvadājumiem, ja neizbēgami tas šķērso agresorvalsti, bet šie starptautiskie koridori turpina strādāt," saka satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie").

Finanšu ministrs pauž, ka koalīcija bijušas diskusijas par ieturējuma nodokli, bet nolemts koncentrēties uz visas Eiropas Savienības sankciju jautājumiem. Izmaiņas pasliktinātu jau patlaban subsidējamā "Latvijas dzelzceļa" jau tā smago finansiālo situāciju.

"Būtu pat svarīgi, ka viņš uztur kaut minimālo ekonomisko aktivitāti, un nevienmēr tā ir Krievijas krava. Pakalpojuma sniedzējs tajā posmā ir "Krievijas dzelzceļš". Diemžēl tā ir tā realitāte," neslēpj finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Attiecīgi izmaiņas ieturējuma nodokļa regulējumā nav plānotas.