Latvijā vidējā alga sasniedz 1 757 eiro. Kur maksā visvairāk?

Kā norāda CSP, vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, pārrēķinot pilnā slodzē.

Gada laikā mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 134 eiro jeb 8,3%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,60 eiro jeb par 8,9%. Straujākais algu kāpums bijis privātā sektorā.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024. gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,7%, bet stundas samaksa samazinājās par 2,4%.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 305 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 305 eiro jeb 74,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 7,0 %.

No 2025. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā alga Latvijā pieauga no 700 līdz 740 eiro jeb par 5,7 %, mainījās iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes, kā arī diferencētais neapliekamais minimums aizvietots ar fiksētu lielumu neatkarīgi no ienākumu apmēra.

Bruto darba samaksas mediāna1 par pilnas slodzes darbu 2025. gada 1. ceturksnī bija 1 403 eiro. Salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni (1 293) tā pieauga par 110 eiro jeb 8,5%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šā gada 1. ceturksnī bija 1 076 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

Privātajā sektorā straujāks gada pieaugums

Gada laikā vidējais atalgojums privātajā sektorā pieauga par 3,6 procentpunktiem straujāk nekā sabiedriskajā – attiecīgi par 9,4% un 5,8%.

Pirmajā ceturksnī privātajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 766 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā tā bija par 13 eiro zemāka jeb 1 753 eiro.

Noskaties arī: Inflācijas kāpums pārsteidzis ekonomistus, dzīves dārdzību veicina pārtikas plaukti

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Aprēķinātās darba samaksas fonds 2025. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni valstī kopumā pieauga par 5,9 % jeb 208,9 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 15,8 tūkst. jeb 2,2 %.

Kopumā septiņās nozarēs vidējā darba samaksa ir augstāka nekā vidēji valstī, un tās ir: 

• finanšu un apdrošināšanas nozare – 3 222 eiro;
• informācijas un komunikācijas pakalpojumi  – 2 809 eiro;
• enerģētikas nozare – 2 390 eiro;
• profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozare –  2 305 eiro;
• valsts pārvaldes un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana – 1 997 eiro;
• ieguves rūpniecības un karjeru izstrāde – 1 872 eiro;
•  veselības un sociālās aprūpes nozare – 1 775 eiro.

Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 116 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Augstākais vidējais atalgojums Rīgā un Rīgas reģionā

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgas reģionā – 1 943 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 259 eiro). Vislielākā vidējā atalgojuma plaisa bija starp Rīgu un Latgali – 35,2 %.

Darba samaksa nostrādātā stundā – 11,60 eiro

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gada 1. ceturksnī bija 11,60 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,9 % (2024. gada 1. ceturksnī – 10,65 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 13,50 līdz 14,64 eiro jeb par 8,4 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 5,4 % un nostrādāto stundu samazinājums par 2,8 % gada laikā