Latvijas Bankas ekonomists: Arī nākamgad Latvijā sagaidāma pietiekami strauja ekonomikas attīstība

Viņš atgādināja, ka ekonomika pandēmijas norisēm ir krietni labāk pielāgojusies nekā iepriekš prognozēts. Ekonomikas atjaunošanās šogad norit krietni straujāk, nekā vairāki banku analītiķi gaidījuši. Ienākumi Latvijā turpina augt, nodarbināto skaits arī, tādējādi bezdarbs turpina mazināties. "Kopumā ekonomikas sniegums šogad būs bijis labāks nekā iepriekš gaidīts, pietiekami straujš. Arī nākamgad sagaidām pietiekami strauju ekonomikas attīstību," pauda Rutkaste.

Vienlaikus viņš uzsvēra, lai arī daļa cilvēku Latvijā arī pašreizējos apstākļos izjūt ienākumu, algu pieaugumu, ir nozares, kur attīstība nav tik pozitīva, piemēram, tūrisms, kur darba aktivitātes un ienākumu apmērs ir krietni mazāks nekā pirms pandēmijas.

Tajā pašā laikā viņš atzina, inflācija pieaug – cenas turpina kāpt – pretēji šā gada sākumam, kad Latvijā atradās deflācijas posmā. Inflāciju Latvijā veicina ārēji faktori – visa pasaule atkopjas no pandēmijas, tāpēc pieprasījums aug, kamēr daļa kompāniju ir samazinājušas ražošanas apmērus, arī darbaspēka apmēri kritušies, vērojamas problēmas loģistikā. Tādējādi, nespējot apmierināt straujo pieprasījumu, atsevišķu preču trūkst, to cenas aug. Tāpat pieaugušas energoresursu cenas, tām atgriežoties pirmspandēmijas līmenī. Arī degvielas un siltumenerģijas cenas diezgan būtiski kāpušas.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka inflācijai, ko pamatā nosaka ārējās norises, pēc prognozēm nebūs ilgstošs raksturs – tā, visticamāk, būs pārejoša. Taču nevar prognozēt, cik ilgi deficīts dažās jomās ilgs. Lielā mērā cenu svārstīšanās ir atkarīga no pandēmijas gaitas, vakcinācijas aptveres, tāpēc cenu svārstības turpmāk nevar izslēgt. Taču pozitīvi, ka ekonomika Latvijā aizvien aug pietiekami strauji, arī algu izaugsmes temps būtiski pārsniedz inflāciju un iedzīvotāju pirktspēja palielinājusies. Lai gan kopumā tādu cilvēku, kuriem ienākumi neaug straujāk kā inflācija, ir vairāk nekā to, kuriem algu izaugsmes temps pārsniedz inflāciju.

Komentējot valsts parāda līmeni, Latvijas Bankas ekonomists teica, ka ar to nav nekādu problēmu, – no makroekonomiskā redzespunkta budžeta deficīts nav vērtējams kritiski. Kritika drīzāk vērsta uz valsts budžeta izstrādes procesu, – trūka pietiekamu diskusiju, reformu, kas nodrošinātu strauju ekonomikas kāpumu nākamajos piecos, desmit gados. Ja reformas netiks veiktas, ekonomikas izaugsme Latvijā piebremzēsies, un tādējādi nespēsim pietuvoties Eiropas vidējam līmenim.