Nu jau 12 mēnešu Latvijā ir depozīta sistēma. Dažādiem dzērieniem piemēro 10 centu papildu maksu, ko var atgūt, attiecīgo pudeli, skārdeni vai citu iepakojumu nododot īpašos automātos vai mazāku tirdzniecības vietu gadījumā – turpat veikala darbiniekam.
Pēc taras savākšanas dažādas Latvijas vietās – tā nokļūst Salaspilī, depozīta sistēmas uzskaites un šķirošanas punktā.
Depozīta sistēmas pirmajā gadā Latvijā nodoti vairāk nekā 250 miljonu tukšo iepakojumu. Šo taru tam pārstrādā un iegūto materiālu izmanto jaunu iepakojumu vai citu lietu ražošanai.
Par sistēmas ieviešanu atbildīgie atskaitās, kas gada laikā iespēts, uzsverot pozitīvo ietekmi uz vidi, proti, dabā mazāk atkritumu un tā sauktās aprites ekonomikas veicināšanu.
Depozīta sistēma ieskrējās pamazām, taču pērnā gada pēdējos mēnešos vismaz 80% tirgū laistā iepakojuma atdots atpakaļ. Aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju depozīta sistēmu izmanto regulāri. Aktīvākie ir cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem, kuplas ģimenes un lielajās pilsētās dzīvojošie. Savukārt pasīvākie depozīta sistēmas lietotāji ir cilvēki gados, tie, kuri dzīvo vieni, un reģionos.
Lielākais pārbaudījums depozīta sistēmai bija pēc Jāņiem, augstāka slodze arī vasaras beigās un gada nogalē. Visbiežāk cilvēki nodod alus un ūdens pudeles un pie taromātiem dodas brīvdienu pēcpusdienās un darbadienu vakaros. Savukārt lielākais naudas guvums vienā reizē – 99,9 eiro. Tātad gandrīz 1000 iepakojuma vienību.
"Mums ir iecere šogad ieviest pirmos lielapjoma taromātus, kur var atgriezt veselu maisa iepakojuma vienā reizē," saka "Depozīta iepakojuma operatora" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Aizvadītā gada laikā viss gan nav bijis rožaini. Daudzi mazāki tirgotāji, jo sevišķi reģionos, sūdzas, ka nav vietas nodotās taras uzglabāšanai, pārāk reti tai brauc pakaļ un pašiem veikalniekiem ar šiem atkritumiem jākrāmējas.
"Tirgotājiem nav jānodarbojas ar sev neraksturīgām funkcijām, kas turklāt, kā mēs šobrīd redzam, rada higiēnas problēmas. Arī pircējiem nepatīkami. Mums ir gadījums, ka veikalā jau parādījās tarakāni un pircēji vairs negrib iet. Viņš saka: "Kā es iešu uz veikalu, kur ir tarakāni?" Protams, tas ir liels risks un morāls zaudējums," norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
Ir arī tādi tīkli, kuri spītīgi nesadarbojas ar depozīta sistēmu, pat par spīti sodiem. No valsts puses vēstījums tirgotājiem vienkāršs – mēģinām nākt pretim, taču pašiem jāgrib meklēt risinājumu un kopumā jāpieņem jaunā realitāte.
"Viennozīmīgi atzīstam, ka dažiem no tirgotājiem ir tādas patiesas problēmas, bet vienlaikus tirgotājiem ir jāmaina savs redzējums par katra uzņēmuma iesaisti aprites ekonomikā. Nākotnē gan pārtikas, gan citu preču tirgotājiem jārēķinās, ka viņiem būs jāiesaistās šajā preču atpakaļpieņemšanā," teic Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.
No šā gada Latvijas sistēmā var nodot arī sīrupa un alkoholisko kokteiļu visa veida taru. Protams, ja ir depozīta zīme.
Pašreizējo depozīta sistēmu gan nav plānots paplašināt ar iespēju nodot jaunus iepakojuma veidus. Tas nozīmē, ka tiem cilvēkiem, kuriem patīk, piemēram, baudīt vīnu, arī turpmāk būs jādodas uz ierastajiem šķirošanas konteineriem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
