Latvijas lauksaimnieki ceļ trauksmi par Eiropas daudzgadu budžetu: "Mums ir jācīnās."
Lauksaimnieki pauž neapmierinātību par nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sākotnējo plānu. Tajā paredzēts lielāku uzmanību pievērst aizsardzībai, migrācijas kontrolei un ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai. Savukārt atbalstu lauksaimniecībai iecerēts iekļaut vienotā fondā ar citām politikām. Lauksaimnieki bažījas, ka finansējums nozarei apdraudēts.
Lauksaimnieku ieskatā, jaunais Eiropas Savienības daudzgadu budžets nozīmē, ka finansējums nozarei ne tikai samazināsies, bet būs apdraudētas arī programmas, kas šobrīd palīdz attīstīt lauku reģionus.
Lauksaimniecības politika līdz šim vienmēr ir bijusi kā atsevišķa no Eiropas fondiem finansēta programma.
Taču, sākot darbu pie nākamā daudzgadu budžeta no 2028. līdz 2034. gadam, tiek plānots lauksaimniecības atbalstu apvienot vienotā fondā kopā ar citām jomām.
Nozares pārstāvju ieskatā, tas būtībā nozīmē, ka lauksaimniecības politika kā patstāvīga joma tiek likvidēta, kas varētu novest pie būtiska atbalsta samazinājuma.
"It kā ar labu mērķi, ka dalībvalstīm varētu būt lielākas izvēles iespējas un brīvākas rokas pašiem izlemt, kam šie līdzekļi varētu būt vajadzīgi. Tas, kas rada mūsu bažas, ka tās vajadzības mums un daudzām citām valstīm ir ļoti dažādas un ka lauksaimnieki varētu būt tie, kas pazaudēs šajā diskusijā."
Pret šādu ieceri iestājas arī "Zemnieku saeima". Organizācija norāda, ka jau tagad ir sagaidāms, ka kopējais finansējuma apmērs nākamajā budžeta periodā varētu būt par aptuveni 20% mazāks.
Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas zemnieki arī turpmāk saņems zemākus tiešos maksājumus nekā viņu kolēģi citās Eiropas Savienības valstīs, tādējādi mūsu zemnieku nostādot vēl nevienlīdzīgākā situācijā. "Zemnieku saeimā" gan saka labā ziņa, ka platību maksājumi ir garantēti, taču to nevar teikt par citām programmām. Ja nekas nemainīsies, lielākie zaudētāji būs lauku reģioni Latvijā.
"Latvijas gadījumā, ja mēs runājam par lauku attīstību, tie ir visi "LEADER" projekti, caur kuriem tiek attīstītas dažādas vietējās iniciatīvas. Mazā uzņēmējdarbība laukos, arī infrastruktūras projekti, lauku ceļu rekonstrukcijas, meliorācijas sistēmas. Šie projekti nav paredzēti, vai tiem būs jākonkurē ar lielajām valsts investīcijām."
Lauksaimniekiem bažas par to, ka finansējumi salikti vienā katliņā, neizdalot, kāda daļa no tā varētu nonākt nevis Latvijas reģionos, bet gan citur, kā, piemēram, grūtībās nonākušajā "Rail Baltica" projektā.
"Mēs esam dzirdējuši no Finanšu ministrijas pagājušā gada beigās, ka lauksaimniekiem vajadzēs pierauties, un vajadzēs finansējumu dažādiem infrastruktūras projektiem, mēs dzirdam no Satiksmes ministrijas vēl pavisam nesen, ka vajadzētu paskatīties lauksaimnieku subsīdiju virzienā. Tie ir tie signāli, kas mūs dara ļoti bažīgus."
Zemkopības ministrija otrdien, 22. jūlijā, uzsvēra, ka Latvijas nostāja aizvien ir nemainīga – lauksaimniecībai ir jābūt atsevišķam fondam un par to plānots arī cīnīties.
"Nevar būt tā, kā tagad, ka ir salikts kopā ar Kohēziju. Jābūt skaidri iezīmētam, cik ir finansējuma lauksaimniecībai. Latvijas valdībai pozīcija nav mainījusies. Līdz ar to mēs joprojām uzskatām, ka mums par to ir jācīnās. Šis ir komisijas piedāvājums, un te iesaistīties gan padome, kur ir dalībvalstis, gan parlaments. Tā kā cīņa ir tikai sākusies."
Vienlaikus ministrs pauž pārliecību, ka daudzgadu budžeta projektā vēl būs korekcijas, jo neapmierinātība ar pašreizējo ieceri valda daudzviet Eiropā, un vairāku valstu lauksaimnieki jau brīdinājuši, ja nekādas korekcijas netiks veiktas, sekos protesti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
