Postošās vasaras lietavas Vidzemē – zemnieki lēš 60 miljonu lielus zaudējumus
Kopumā maijā un jūnijā nokrišņu intensitāte Latvijas lielākajā daļā reģionu bijusi virs 100%, ja salīdzina ar normu. Sevišķi postošas lietavas bijušas Vidzemes reģionā – Madonā, Gulbenē. Tur nokrišņi bijuši 11 no mēneša dienu skaita. "Protams, ka atlikušajās 12 dienās neko lauksaimnieki uz laukiem nevar padarīt. Tur šī situācija ir kritiska," tā par laikapstākļu radīto postažu uz Latvijas laukiem teic "Zemnieku Saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Lauku atbalsta dienesta apkopotā informācija par cietušajām platībām liecina, ka skartas platības 51 000 hektāra apjomā. Provizoriskie zaudējumi aprēķināti par 63 miljoniem eiro. Zemkopības ministrija par situāciju jau sagatavojusi informatīvo ziņojumu. Tas tiks iesniegts arī valdībā – tai būs jādomā, kā situāciju risināt. Jau šobrīd esot pieņemti lēmumi par atkāpēm platībmaksājumos.
Lazdiņš uzsver, ka postošo laikapstākļu skartajās teritorijās ražas potenciāls samazināts uz pusi. "Dievs dod, lai varam vēl novākt šajos reģionos to ražu, kas padosies un izaugs līdz galam. Kopējos zaudējumus varēsim identificēt tikai rudenī pēc ražas novākšanas," teic Lazdiņš, piebilstot, ka skartas dažādas augu kultūras. No kartupeļiem līdz graudaugiem. Tomēr zemniekiem būtiski ir zālāji, lai varētu sagatavot lopbarību ziemai. Lietavu skartajos reģionos lopbarību nevarēs ievākt tādā apjomā, lai dzīvniekiem pilnvērtīgu barību nodrošinātu visai ziemai.
"Produktu cenās nekas šobrīd vēl nemainīsies, jo mums tirgus ir atvērts. To iztrūkstošo daļu, kas šajos reģionos nebūs izaugusi, kompensēs no citiem reģioniem. Neskatoties uz to, ka šajos reģionos potenciāls ir samazināts uz pusi, kopumā Latvijā prognozes liecina par to, ka ražas pieaugums būs lēšams par 10 līdz 15% pret pagājušo gadu."
Pēdējos trīs gadus Latvijā ir pieredzēti lauksaimniecībai nelabvēlīgi laikapstākļi – bijusi lielgraudu krusa Zemgalē, pērn ilgstošās, stiprās lietavas Zemgalē, ilgstošs lietus un nokrišņi Vidzemē. Trīs gadu posmā zaudējumu lēšami 200 miljonu eiro apmērā.
Eiropa šobrīd paredz izsniegt atbalstu risku mazināšanai, un tā ir apdrošināšana. "Zemnieki izvēlas mazināt riskus, Eiropa to vedina. Norāda, ka nekompensēs zaudējumus, bet dos instrumentus, ar ko mazināt riskus. Apdrošinātāju skaits nemazinās, tie ir trīs četri spēlētāji tirgū. Kultūraugu skaits, ko var apdrošināt, pieaug. Var apdrošināt augļus un dārzeņus pret salnām," par situāciju, kā zemnieki saņem Eiropas Savienības atbalstu, klāsta Lazdiņš.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
