Latvijas tranzīta bizness, savulaik tik ienesīgs un ietekmīgs, tagad tālu no savas kādreizējās spozmes pirms gadiem 10.
Šajā laikā kravu apgrozījums Latvijas ostās pakāpeniski un pastāvīgi samazinājies, pamatā izsīkstošo Krievijas kravu dēļ. Dzelzceļā situācijā vēl dramatiskāka. Tur pārvadāto kravu apmērs 10 gadu laikā nokrities pat par vairākām reizēm un valstij piederošais uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" finansiāli noasiņo. Nu jau kļuvis par subsidējamu kompāniju, kas bez valsts atbalsta vairs nevar savilkt galus kopā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums un tam sekojošās sankcijas problēmas tikai padziļināja. Un šajos trauksmainajos pārmaiņu vējos Latvijas tranzīta nozare arī sabiedrības viedokļu krustugunīs. Mangāna rūda, tā sauktie asiņainie graudi, citas kravas. Cik ētiski vispār ir kara laikā būt bizness ar agresoru?
"Man šis šizofrēnijas stāsts nav saprotams. Mēs gribam, lai Ukraina uzvarot, jo, Ukrainai uzvarot, mēs būsim drošībā. Un tajā paša laikā ir daļa sabiedrības, kas joprojām grib tirgoties ar Krieviju. Tirgojoties ar Krieviju, mēs dodam Krievijai tās preces un pakalpojumus, kas viņiem ir nepieciešami, ko viņi pēc tam vienā vai otrā veidā izmanto karošanai Ukrainā," saka bijušais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Viņš uzsver, ka bizness ar agresoru ir pilnībā pret Latvijas nacionālajām interesēm. Nevajagot sevi mānīt, ka šis viss ir tikai īslaicīga parādība un pēc tam viss nostāsies vecajās vietās.
Pretējās domās Latvijas Stividorkompāniju asociācija, kas apvieno kravu pārkrāvējus ostās. Kaut kad karš beigšoties un tirdzniecības saites tikšot atjaunotas. Nozarē uzsver, ka pamatā tranzīta bizness tiešā veidā netirgojas ar Krieviju, bet pārkrauj starptautisku partneru kravas, lai nu kādu ceļu tās nāktu. Valsts gluži vienkārši nevarot atļauties šo sektoru apturēt.
"Protams, ka mums ir ļoti strikta nostāja. Mēs pret karu nostājāmies pirmajā dienā, un uzrakstījām publisku paziņojumu. Lai nevienam nebūtu šaubas, ko mēs domājam un kurā pusē mē esam. Skaidrs, ka Ukrainas. Mēs esam par to, lai tiktu samaksāti visi nodokļi mūsu valstij. Nodokļi, kā mēs zinām, ir kritiski svarīgi, lai mēs uzturētu budžetu un atbalstītu Ukrainu karā," pauž Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs Jānis Kasalis.
Lai arī vēsturiskie apjomi noteikti neatgriezīsies, nozarē joprojām esot dzīvība un tajā meklē pārorientēšanās iespējas.
"Mēs nevaram izdarīt tā, ka kāds, teiksim, premjers pasaka piecus vai 10 gadus atpakaļ "Jūs transformējaties!" un tad nu privātbizness skrien transformēties. Privātbizness savus lēmumus pieņem pragmatiski un balstoties uz savu akcionāru politiku viedokli un tā tālāk. Skaidrs, ka šobrīd liela daļa no mums, no mūsu biedriem, dara visu, ko var, lai spētu saglabāt savu darbību šajā situācijā," pauž Kasalis.
Ģeopolitikas, sankciju un globālās ekonomiskās situācijas dēļ sagaidāms, ka arī šogad turpināsies kravu apgrozījuma kritums Latvijas ostās. Tranzītnieki cer, ka tas nepārsniegs pērn piedzīvotos 5-7%.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
