Lauksaimnieki gatavojas plašiem protestiem, taču nozarē vienprātības nav

Renārs Butevics saimnieko Jelgavas novada Elejā un ir viens no tiem, kurš piedalīsies pirmdien, 5. februārī, plānotajā protesta akcijā. Galvenais iemesls – zemniekus žņaudzot birokrātija, prasības pēc neskaitāmām atskaitēm, kas saimniekošanu sadārdzina un nu jau sāk nomākt pamatdarbu. "Tas, ka mums neļauj strādāt ar brīvām rokām, mums uzspiež birokrātiju, uzspiež pildīt, mūsuprāt, nevajadzīgas lietas. Tas, ka mēs nostrādājam uz lauka no agra rīta līdz vēlam vakaram, mums jābrauc vēl kaut kas bildēt, pierādīt, ko mēs esam izdarījuši. Tas ir ačgārni," viņš saka, piebilzdams, ka nav prasīts iedot naudu, bet gan atvieglot darbību.

Pirmdienas protestus organizē "Zemnieku saeima", kura kopumā izvirzījusi piecas galvenās prasības. Prasīts tūlītēji aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu importu. Prasīta 5% samazinātās PVN likmes atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem. Pieprasīta birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē, kā arī plašāka pieeja apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām. Prasīta arī atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai ierobežojumiem.

Lēsts, ka akcijā varētu piedalīties līdz pat tūkstoš zemnieku, aptverot visus reģionus. Taču nozarē par šāda protesta nepieciešamību domas dalās. No visām "Zemnieku saeimas" aktivitātēm norobežojas bioloģiskie lauksaimnieki – viņi uzskata, ka protestēt vajag, taču vien tad, ja tam ir pamats. Šobrīd šādai plašai akcijai seguma neesot.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājam Gustavam Norkāklim nav pieņemama izraudzītā protesta forma. "Tās prasības ir vairāk pievilktas klāt drīzāk, lai šajā situācijā politisko varu mēģinātu atgūt. Nav noslēpums, ka no septembra ir mainījusies politiskā vadība Zemkopības ministrijā. Iepriekš gan ierēdniecībā ministrijas vadībā bija ļoti tuvu stāvoši cilvēki "Zemnieku saeimai". Tagad ir izmainīta tā situācija," uzskata Norkāklis.

Šādiem apgalvojumiem iebilst "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Viņš noliedz, ka būtu iebildumi pret ministru. Organizācija prasa "saimnieku Latvijas laukos", lai dotu konkrētus rīkojumus saviem ierēdņiem. Viss, ko lauksaimnieki vēloties, ir iespēja strādāt Latvijas laukos, nevis sēdēt pie datora.

Zemkopības ministrs Armands Krauze tikmēr norāda – arī viņam nav saprotamas daudzas no zemnieku prasībām, jo vairākums no tām jau tiek risinātas. Dienaskārtībā ir gan agresorvalstu graudu importa aizliegums, gan jautājumi par apdrošināšanu. Tāpat jau šobrīd sākts darbs pie birokrātijas sloga mazināšanas. "Prasības, kas ir Eiropā, viņas ir par konkrētām lietām un būtiski atšķiras no Latvijā izvirzītajām prasībām. Dažas no tām prasībām jau ir izdarītas pirms tās vēstules uzrakstīšanas. Un atsevišķi punkti nav Zemkopības ministrijas kompetencē. Piemēram, PVN augļiem un dārzeņiem ir visas valdības politisks jautājums," pauž Krauze.

Daudzi zemnieki gan ir kareivīgi. Ja viņi netiks sadzirdēti, protesti turpināšoties un nākamais mērķis, uz kuru dosies traktortehnikas kolonnā jau būs Rīga.