Augsto procentlikmju laiks, kurā patlaban dzīvojam, arvien vairāk sāk iegrožot valdības iespējas tērēt naudu dažādām vajadzībām. Sagaidāms, ka gan nākamgad, gan aiznākamgad būtiski pieaugs Latvijas izdevumi par valsts parādu.
"Lētās naudas periods ir beidzies" – šāds vēstījums pēdējā laikā vairākkārt izskanējis, kad finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) runā par nākamā gada budžetu. Arī šoreiz tas ar deficītu jeb, vienkāršāk, dzīvosim pāri saviem līdzekļiem.
Pagājušajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja valsts galveno politikas dokumentu. Finanšu ministrs no tribīnes informēja, ka nākamajos gados Latvijai jāpārfinansē 5,5 miljardu eiro parādsaistības. Dzīvojam augstu procentlikmju laikā, kas savukārt nozīmē dārgāku aizņemšanos – arī valstij.
Nākamajos gados ir svarīgi Latvijas parādu turpināt uzturēt mērenā ilgtspējas līmenī, lai tā pieauguma temps būtu zemāks par ekonomiskās izaugsmes tempu un parādu būtu iespējams pārfinansēt ar optimāliem nosacījumiem.
Tajā pašā dienā Valsts kase informēja, ka Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmusies 600 miljonu eiro. Likme šim aizdevumam būs jau nevis knapi virs nulles, kā pirms dažiem gadiem, bet gan teju 4%.
To, lai valdība nesāk pārlieku pārgalvīgi rīkoties ar valsts finansēm, uzrauga Fiskālās disciplīnas padome. Tur atzīmē, ka Latvijā parāda līmenis pret IKP joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, bet palielināt to valstiski ikdienišķiem tēriņiem nebūtu prāta darbs.
Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš norāda, ka parāda izmaksas liegs līdzekļus ieguldīt citās jomās: "Tas, ka mums zems parāda līmenis, ir resurss, kas mums ļauj reaģēt – vai atbalstīt mājsaimniecības, kad pieaug, piemēram energoresursu cenas, vai palielināt aizsardzības izdevumus, kad to vajag. Ja mēs parādu uzaudzējam, kaut kādā brīdī varam nonākt situācijā kā 2008. gadā, kad ir krīze, bet valsts budžets vairs nespēj palīdzēt. Šāda sava veida apdrošināšanās mazām valstīm esot īpaši svarīga, tāpēc būtu pat vēlams sākt dzīvot ar mazāku deficītu un mēģināt parāda līmeni mazināt."
Jau vēstīts, ka nākamajos trijos gados Latvijai ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības 5,5 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka kopš 2022. gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi, informēja Ašeradens.
Piemēram, valsts parāda apkalpošanai 2022. gadā tika tērēti 167 miljoni eiro, šogad – 202 miljoni eiro, bet 2024. gadā tie būs jau 362 miljoni eiro, bet 2025. un 2026. gadā – 498 miljoni eiro ik gadu.
Atbilstoši valdības aizņēmumu atmaksas grafikam nākamgad jāatmaksā 1,633 miljardi eiro, 2025. gadā – 1,862 miljardi eiro, bet 2026. gadā – 2,02 miljardi eiro.
Ašeradens sacīja, ja līdz šim Latvija vairākus gadus starptautiskajos finanšu tirgos varēja aizņemties ar "nulle komats" procentu likmēm, tad patlaban par šādām likmēm var aizmirst un turpmāk aizņemšanās likmes būs 3-4-5% līmenī. "Naudai būs cita cena, un tā augs. Lētās naudas laiks ir beidzies," iepriekš skaidroja Ašeradens.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
