Sagatavoto budžeta likumprojektu Finanšu ministrija izskatīšanai valdībā iesniedza 27.oktobrī. Tad finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka nākamā gada budžets ir "drošības un atspēriena budžets". Savukārt nepilnu nedēļu vēlāk – 1.novembrī valdība budžetu apstiprināja, preses konferencē pēc valdības sēdes budžeta projekts pasludināts par "Latvijas drošības un ilgtspējas stiprināšanas budžetu".
Kur palika atspēriens? To šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" izklāstīja finanšu ministrs, norādīt, ka "abas pieejas ir pareizas", taču jautājums iekšēji izdiskutēts ar premjerministri Eviku Siliņu (JV) un nolemts, ka nākamā gada budžets tomēr būs drošības un ilgtspējas budžets.
Skaidrojot, kādēļ budžets pārdēvēts, ministrs skaidroja: "No vienas puses redzam, ka inflācijas izraisītās sekas sāk iet uz beigām, redzam, ka nākamgad ekonomika sāk atgūties un nākama gada beigās plānota izaugsme 2,5% apmērā. Ja skatāmies kopumā – starptautiskā situācija paliek arvien sarežģītāka. Krievijas izraisītais karš Eiropā veicina šeit spriedzi un, manuprāt, labāk ir palikt pie tā, ka mēs sakām – šī ir adekvāta uz drošības situāciju un arī adekvāta atbilde uz to, ka valsts labi tiek galā ar krīzēm. Šīs budžeta investīcijas ir virzītas ilgtspējai. Tā kā abi [nosaukumi] ir pareizi, bet es domāju, ka tas ilgtspējas piegājiens ir pareizāks. Latvijas finanšu situācija un tautsaimniecība ir noturīga un ilgtspējīga. Budžetā ir daudz investīcijas ilgtspējai."
Kāda ir vārdu "ilgtspēja" un "atspēriens" tiešā nozīme, portāls "tv3.lv" ielūkojās skaidrojošajā vārdnīcā "Tēzaurs". Tur ilgtspēja raksturota šādi – "spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai," savukārt "atspēriens" izskaidrots tā tiešākajā nozīmē – "stingri atbalstīties pirms lēciena."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
