Vajadzību vairāk nekā iespēju: ministri komentē nākamā gada valsts budžeta sadali

Gan izdevumi, gan ieņēmumi valsts maciņā nākamajā gadā plānoti augstāki.

Sagaidāms, ka nākamgad Latvijas tautsaimniecība būs par 2,5% lielāka nekā šogad, savukārt inflācijas rādītājos prognozēti 2,2%. Patīkams skats salīdzinājumā ar tiem trakumiem, ko esam redzējuši šogad, bet te uzreiz jāpiebilst, ka zemāka inflācija nenozīmē zemākas cenas. Tas tikai nozīmē, ka dzīves dārdzība kāps lēnāk, bet līmenis, ko esam sasnieguši, jau tā ir augsts. Tai skaitā, balstoties uz šīm prognozēm, izveidots budžeta projekts ar 2,8% deficītu no iekšzemes kopprodukta.

Tātad turpināsim dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Ieņēmumos plānoti 14,5 miljardi eiro, savukārt izdevumi pārsniegs jau 16 miljardus. Pieaugums liels, bet būtisku faktoru te vienkārši spēlē piedzīvotā augstā inflācija un tās blakus faktori, piemēram, algu kāpums.

Nākamgad rasta iespēju papildus sadalīt dažādām vajadzībām gandrīz 800 miljonu eiro. Lauvas tiesu no šīs summas novirzīs valdības noteiktajām prioritātēm – veselībai, izglītībai un drošībai.

"Es domāju, ka šis budžets nodrošina finanšu stabilitāti. Skaidrs, ka visām vajadzībām, kuru ir ļoti daudz, mēs atbildēt nevarējām, bet uz lielāko daļu, es domāju, esam atraduši sabalansētu veidu, kā atbildēt," saka premjere Siliņa.

Vajadzību patiešām ir vairāk nekā iespēju, un to TV3 Ziņām atzina vairāki ministri. Kultūras jomā – knaps papildu finansējums algām. Lai arī pakāpeniski atjaunos piemaksas pensijām par stāžu līdz 1995. gadam arī seniori bija cerējuši uz ko vairāk, ņemot vērā lielo pieaugumu dzīves dārdzībā. Zīmīgi, ka pat iekšlietu jomā, kuru pēdējos gados piesauc kā īpaši svarīgu un piešķir papildu naudu, atzīst, ka joprojām ir tālu no pietiekamā.

"Tas, kas nav pilnā apmērā un jārisina nākamajā periodā, ir atalgojums. Saprotu, ka pēdējos gados šie 10% ir bijuši, bet iepriekšējais periods bijis ar lielāku iekritumu. Tā ir realitātē. Tas atspoguļojas arī personāla trūkumā," atzīst iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

"Joprojām ļoti aktīvu dzīvi dzīvo stāsts par to, ka kultūrai naudas pietiek, bet dati liecina, ka tā nav. Tā ir cīņa, kas mums turpinās tagad un vēl kādu laiku," saka kultūras ministre Agnese Logina (P).

"Lai mēs [pensiju] indeksācijas brīdī būtu pie patiesās dārdzības pieauguma, lai arī tās ir izlīdzinoši par gadu – divreiz indeksējot, kā tas savulaik bijis. Uzdevums, pie kā Labklājības ministrija jau šobrīd strādā," saka labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Tālāk atlicis tikai budžetu nodot Saeimai. Sagaidāms, ka par to turpināsies spraigas diskusijas. Arī sociālie partneri nav bijuši apmierināti. Piemēram, arodbiedrības vēlas, lai nākamgad līdz ar minimālo algu līdz 700 eiro līdz šādam pašam līmenim pieaugtu arī neapliekamais minimums. Savukārt darba devēji pikti, ka neesot pietiekami darīts Latvijas konkurētspējas celšanai.