Nākamā gada budžetā plāno tērēt 16,2 miljardus eiro, bet ieņēmumos gūt 14,5 miljardus

Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Valdība likumprojektu plāno izskatīt ārkārtas sēdē trešdien, 1.novembrī.

Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.

Salīdzinot ar 2023.gada budžetu, 2024.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10 miljardus eiro, bet izdevumi 12,1 miljardu eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,8 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 4,4 miljardu eiro apmērā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norāda, ka 2024.gada valsts budžeta projekts atspoguļo valsts ilgtermiņa izaugsmes un labklājības nodrošināšanai būtiskākās prioritātes. Drošības jautājumi reģionā būs aktuāli arī nākamos gadus, tāpēc ieguldījumi vērsti uz to, lai Latvijas robežas būtu nostiprinātas, turpinātos bruņoto spēku spēju attīstība un pieaugtu Latvijas dienestu kapacitāte, reaģējot uz visu veidu izaicinājumiem, ieskaitot apdraudējumu kibertelpā.

Tāpat Siliņa uzsver, ka uzdevums ir panākt, lai papildu investīcijas veselības aprūpē un izglītībā sajustu Latvijas iedzīvotāji. Tas nozīmē mazākas rindas pacientiem un konkurētspējīgu, mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību Latvijas skolēniem, kuri veidos valsts nākotni. Tāpēc 2024.gada valsts budžets veidots, centrā liekot galveno vērtību – Latvijas cilvēkus, kuriem jājūtas drošībā, jāsaņem pienācīga veselības aprūpe, kā arī jāiegūst darba tirgus prasībām un valsts ilgtermiņa izaugsmei nepieciešamās prasmes un zināšanas, pauž Siliņa.

Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka nākamā gada budžets ir drošības un atspēriena budžets.

Pēc Ašeradena paustā, jau šobrīd ir labas pazīmes ekonomikas atlabšanai – sāk mazināties inflācijas šoks un Eiropas Centrālās bankas lēmums nepaaugstināt procentu likmes dos nepieciešamo atelpu tautsaimniecībai.

Vienlaikus viņš norāda, ka pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte līdzās esošajai agresorvalstij Krievijai, hibrīdkara apdraudējums Latvijai un nesavtīgs atbalsts Ukrainai liek valdībai īpaši atbildīgi veidot budžetu un virzīties uz būtisku iekšējās un ārējās drošības izmaksu palielinājumu.

Savukārt papildu finansējums pārējām valdības noteiktajām prioritātēm, īpaši veselības aprūpes pakalpojumiem un to kvalitātes uzlabošanai, pedagogu atalgojumam, augstākajai izglītībai, tostarp dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas (STEM) stiprināšanai, inovācijām un zinātnei, kā arī eksporta atbalstam, dos nepieciešamo atspērienu Latvijas ekonomikas izaugsmes atjaunošanai nākamajos gados, uzskata Ašeradens.

2024.gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu kopā ar pavadošajiem likumprojektiem Saeimā plānots iesniegt piektdien, 3.novembrī.