Nākamā gada budžetā pēkšņi izņemts atbalsts vecākiem, kuru bērniem ir autiskā spektra traucējumi
Vecāki, kuru bērniem ir autiskā spektra traucējumi, bieži vien dzīvo no politiķu solījumiem. Tā ir cerība, cerība uz to, ka valsts atbalstīs. Taču izrādās, valstī nemaz nav precīzu datu par to, cik daudz cilvēku ir autiskā spektra traucējumi. Tāpēc rodas jautājums, kā valstiskā līmenī var plānot un organizēt palīdzību šai cilvēku grupai?
Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa devās pie labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS), lai ne tikai pārrunātu aktuālos jautājumus, bet ari rastu tiem risinājumu.
Lai gan atbildība par šo jomu gulstas arī uz Izglītības un Veselības ministriju. Pārrunājamie jautājumi – trīs, un katrs no tiem ir svarīgs. Taču īpaša uzmanība pievērsta Vecāku atbalsta projektam, kura ietvaros gada garumā ir palīdzēts 400 ģimeņu. Taču pēkšņi projekts izņemts no nākamā gada budžeta prioritātēm.
"Mēs nevaram fiziski aiztaisīt durvis un pateikt, projekts ir beidzies, pienāciet pēc pusotra gada. Vecākiem palīdzība vajadzīga šodien!"
Autisma apvienība pastāv jau 16 gadu, un kā saka biedrības vadītāja, pa šo laiku ne tikai izaudzināta viena paaudze, bet arī nācies samierināties ar politiķu solījumu nepildīšanu.
"Ministrijām un politiķiem šis solījuma laiks ir no viena budžeta uz nākamo, no vienām vēlēšanām līdz nākamajām. Bet ģimenēm ir katra diena izšķiroša. Tajā brīdī, kad dzirdam no politiķiem, – ups, nesanāca, nākamajā periodā, vai budžeta plānošanā, tas ir milzīgs kritiens, jo laiks jau iet uz priekšu," saka Bērziņa.
Ministrs gan apņēmības pilns atrast nepieciešamo summu, lai Vecāku atbalsta projekts turpinātos arī nākamgad. Vajag 240 000 eiro.
"Mēs šobrīd strādājam un atradīsim līdzekļus, lai mēs nākamajā gadā projektu varam turpināt, bet uz tālākiem gadiem 2025. gadu, jāveic likuma grozījumi par finansēšanas kārtību."
Taču ne mazāk aktuāls jautājums ir arī par statistiku. Precīzu datu par to, cik daudz cilvēku ir autiskā spektra traucējumi, Latvijā nav. Sistēma ir ik sadrumstalota, ka katra iestāde sniedz savu skaitli. Pasaulē tiek uzskatīts, ka tas ir viens cilvēks uz 100, bet speciālisti apgalvo, ka pie nopietna skrīninga Latvijā atklātos cita aina.
Resursu trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc līdz šim Latvijā nav izdevies izveidot saprotamu reģistru, saka bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Tajā pašā laikā rodas jautājums, kā valsts var plānot un organizēt palīdzību, ja pašā saknē nav apzināta problēma.
"Skaidrs, ja skatāmies uz kārtīgu un plānotu palīdzību, mēs to varam organizēt, ja zinām, cik liela ir šī problēma, ar kur mēģinām tikt galā. Tas ir politiska līmeņa jautājums, ka kaut kas nevar kļūt par prioritāti, ja nav problēmas."
Savukārt Augulis norādīja: "Tas uzdevums, kas mums ir jāizdara. Un ministrija apņēmusies līdz 2027.gadam izdarīt. Cik bērni, cik pieaugušie Latvijā, jo šādas informācijas par visiem šobrīd nav."
Biedrības dati liecina, ka Latvijā – autiskā spektra traucējumi ir ap 32 000 cilvēku, kamēr atsevišķu valsts iestāžu statistika ir – no pāris simtiem līdz diviem tūkstošiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
