TV3 sāk sižetu sēriju "Diagnoze: Autisms"

Kad Markam bija divi gadi, viņš neparastā veidā ļoti secīgi rindoja un strukturēja savas mašīniņas un grāmatiņas. Taču nerunāja ne vārda. Vecākiem tas raisīja aizdomas.

Tatjana Blūmfelde

Marka mamma

"Runājam ar citiem – mums teica, nu ko jūs uztraucaties, līdz pieciem gadiem var bērns nerunāt. It kā tas ir normāli mūsu laikos, bet mums ir vecāks bērns, un mēs zinām, ka tas nav normāli, ka tik ilgi nerunā. Tad sākām staigāt pie speciālistiem."

Pēc gada ģimene no ārsta kabineta iznāca ar diagnozi autisms. Tik īsā laikā tikt pie diagnozes izdevās tikai, maksājot no savas kabatas. Gaidot rindu uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, laiks iztecētu caur pirkstiem.

Tatjana

Marka mamma

"Šiem bērniem ir svarīgi rīkoties ātri un negaidīt to gadu un pusgadu un vēl vairāk. Jo ātrāk tu sāc kaut ko darīt – mācīties, izmantot kaut kādu rehabilitāciju, ārstniecību, jo labāks tas rezultāts būs."

Lai būtu rezultāts, Marka vecāki dara visu. Tatjanai nu jau bijušais darba devējs lika izvēlēties – darbs vai bērns. Lai izvadātu Marku uz ABA terapiju, kas tik ļoti nepieciešama bērniem ar autismu, nācās krist ārā no striktā darba grafika.

Tatjana

Marka mamma

"Tas ir, godīgi sakot, diezgan grūti nestrādāt, kad tu zini, ka viena ABA nodarbība maksā 35 eiro. Tās ir 45 minūtes. Lai būtu rezultāts, ir jābūt sešām līdz astoņām nodarbībām nedēļā! Ja? Tagad varētu saskaitīt, sareizināt un saprast, cik laika vajag nedēļā, mēnesī un gadā. Un tā ir tikai ABA speciālists."

Vecāki gribēja, lai Marks ietu vispārizglītojošā dārziņā un nebūtu izolēts no citiem vienaudžiem, taču diemžēl arī šī cīņa nebija uzvarama. Viņus no dārziņa burtiski izspieda.

"Gan vadība, gan audzinātājas dara visu, lai šis bērns justos atstumts. Tas bija, ziniet, cik sāpīgi, kad viņš divus gadus gāja privātajā bērnudārziņā un, braucot mājās, nācās apstāties pusceļā, un kad bērns, kurš neprot runāt, minūtes desmit apskauj mammu vai omīti un raudāja. Viņš nevarēja izteikt, bet, kad bērns visu dienu ir vientuļš, visu dienu ir vientuļš, bez uzmanības. Tas ir ziniet, cik sāpīgi," norāda Tatjana.

Patlaban Marks apmeklē speciālo pirmskolas izglītības iestādi, kur pret viņu attiecas labāk. Taču netaisnība pēc netaisnības, ar ko nākas saskarties ģimenēm, kurās aug bērniņi ar autismu, ir nomācoša.

"Un tu saproti, ka ar šo situāciju un attieksmi šiem bērniem vispār nebūs vietas zem saules. Un tas ir šausmīgi sāpīgi!  Ir, kā ir, bet tas ir jāmaina!" norāda Tatjana.

Autisms Latvijā ir līdz galam neapzināta, bet daudzām ģimenēm ārkārtīgi sāpīga problēma. Eiropas valstu statistika liecina, ka autiskā spektra traucējumi skar vienu no simt bērniem. Par Latviju konkrētu datu – nav. Taču šobrīd šiem bērniem pietrūkst valsts apmaksātā atbalsta. Diagnostika, pakalpojumu pieejamība, zāles, speciālistu atbalsts izglītības iestādēs, palīdzība izdegušajiem vecākiem.

Līga Bērziņa

Latviijas Autisma apvienības priekšsēdētāja

"Atbildībai būtu jādalās starp trim ministrijām – Labklājības ministrija (LM), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Veselības ministrija (VM), bet šo gadu laikā šiem profesionāļiem, kas veido valsts politiku, nav izdevies vienoties, un tiks virzīts atbalsts autismam. Un tas skaistākais citāts, ko es esmu dzirdējusi, kāpēc ministrijas nespēj apsēsties un vienoties, ir – "gada beigās cipariem ir jāsakrīt!" Tas ir tas, kā viņi šo situāciju redz. Šeit ir ļoti, ļoti svarīgs visu ministriju atbalsts un visu ministriju kopsadarbība."

TV3 Ziņas sižetu sērijā "Diagnoze: Autisms" izgaismos nepilnīgo sistēmu, ar kuru saskaras simtiem ģimeņu visā Latvijā. Ģimeņu, kurām rūp savu bērnu tiesības būt pilnvērtīgai sabiedrības daļai. Nevis nākotnē, bet tagad.

"Mums ar vīru viena un tā pati doma – viņš ir mīlestības pilns mazais cilvēciņš. Viņš ir ļoti gaišs, viņš ir ļoti smaidīgs, viņš ir ļoti dzīvespriecīgs, viņš kļūst arvien atvērtāks un atvērtāks pret šo pasauli. Mēs viņu vienkārši ļoti mīlam," noslēdz Marka mamma Tatjana.