Siliņa: Valdībai līdz šim ir izdevies raiti vienoties par budžeta prioritātēm

Vērtējot Latvijas valdības līdzšinējo darbu kopumā, Siliņa teica, ka līdz šim valdībai ir izdevies raiti vienoties par budžeta prioritātēm, galvenās prioritātes ir situācija iekšējā un ārējā drošībā, – par drošību ir jādomā ļoti nopietni, ņemot vērā kara un hibrīdriska draudus. Tāpat starp prioritātēm ir veselība – samazināt rindas uz pakalpojumu sniegšanu veselības aprūpes jomā un izglītība.

Komentējot potenciālās izmaiņas nodokļu politikā, piemēram, banku virspeļņas nodokli, viņa atzina, ka bankas ir guvušas peļņas un šis ir solis, lai liktu bankām dalīties ar savu peļņu un veicinātu to savstarpējo konkurenci. Savukārt plāni celt akcīzes nodokli balstās uz vēlmi ierobežot akcizēto preču izplatīšanos, taču izlemts pieturēties pie lēzenākas akcīzes nodokļa likmju celšanas, lai izvairītos no ēnu ekonomikas pieauguma šajā sektorā.

Komentējot sabiedrībā sašutumu izraisījušo prasību par dāvanu deklarēšanu, sākot no 100 eiro, ja to nav dāvinājis radinieks, kas beigās netika atbalstīta, viņa sacīja – sagatavotais likumprojekts nebija gana izdiskutēts, bet gan samocīts, birokrātisks un tajā bija pārāk daudz detaļu, kas novērsa uzmanību no galvenā.

Vaicāta par pedagogu algu jautājumu, viņa teica, ka darba samaksas palielināšanai pedagogiem saskaņā ar apstiprināto grafiku nākamajā gadā valdība ir novirzījusi papildu 90 miljonus eiro, – celts minimālais tarifs skolotājiem par vienu stundu. Pedagogu algu izmaksā Izglītības un zinātnes ministrijai (IzM) sadarbībā ar pašvaldībām ir jāatrod labākais risinājums. Palielinot pedagogu algu tarifu par stundu, ir sabalansētas slodzes, taču šādā modelī, strādājot mazāku skaitu stundas, alga var samazināties.

"Uzskatu, ka valdība ir izpildījusi visas [pedagogu] streika prasības. (..) Pedagogs saņem vairāk par vienu stundu, tas, cik viņš strādā, ir viņa un darba devēja jautājums," viņa teica. E. Siliņa piebilda, ka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša solījusi nākt klajā ar jaunu finansēšanas modeli, lai skolotāji jūt 90 miljonu eiro piešķīrumu savos maciņos. Viņa arī pauda cerību, ka jaunais finansēšanas modelis palīdzēs labāk izsekot naudas plūsmām.