"Neatņemsim pēdējo": igauņi atsakās no virspeļņas nodokļa bankām, ko darīt Latvijai?
Necerēti lielā peļņa, ko bankām nesa Eiropas Centrālās bankas (ECB) pretinflācijas pūliņi, ceļot procentu likmes, vairākās valstīs aktualizēja jautājumu par virspeļņas nodokli bankām. Kaimiņos – Lietuvas kasē pirmie banku miljoni jau ienākuši, bet Igaunija lēmusi no šīs ieceres atkāpties. Ko darīt Latvijai?
Igaunijā nodoklis banku virspeļņai netiks ieviests, – atsaucoties uz koalīcijas partijas "Eesti 200" politiķi Mareku Reināsu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Tiesa, ilgtermiņā nodokļus plānots celt.
"Pārpumpē naudu", bet "neatņemsim pēdējo"
Pēc kaimiņvalsts politiķa teiktā, Igaunijas tiesiskajā telpā šādu nodokli bankām praktiski neesot iespējams ieviest, jo Igaunijā neesot iespējams bankām vienkārši atņemt peļņu.
"Jāatzīst, ka bankas pēdējā laikā ir guvušas peļņu no EURIBOR procentu likmes pieauguma un acīmredzami pārpumpē naudu no sabiedrības savās kabatās."
Reināss piebilst, ka valdība jau esot paaugstinājusi nodokli bankām, kas nākamā gada valsts budžetā ienesīšot aptuveni 70-80 miljonus eiro.
"Atstāsim tās bankas mierā, varbūt sliktākie laiki tām vēl priekšā, un būs labi, ja mēs tām neatņemsim pēdējo," sacīja Reināss.
Igaunijas tirgū – spēcīga pašmāju banka
"Igaunijā situācija ir atšķirīga no Latvijas un Lietuvas, proti, viņiem ir ļoti spēcīga arī pašu privātā banka," "tv3.lv" komentē Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. "Domāju, ka līdz ar to viņiem ir grūtāk pieņemt lēmumu arī par savu uzņēmumu aplikšanu ar nodokli."
"Igaunijā ir spēcīgs pašmāju finanšu sektors, līdz ar ko iekšpolitiski šādi lēmumi droši vien ir sarežģītāki, jo neformāli tas acīmredzot tiek ņemts vērā. Pieļauju, ka tas varētu būt bijis viens no iemesliem, kāpēc Igaunija ir atkāpusies no šīs ieceres."
Ekonomists pieļauj, ka igauņi veikuši arī nopietnu analīzi par šādas darbības ilgtermiņa ietekmi uz Igaunijas finanšu sektoru. "Un tas ir izaicinājums Latvijai, jo nav pieejama nopietna seku analīze, kā banku virspeļņas nodoklis var ietekmēt finanšu pakalpojumu pieejamību," piebilst Bērziņš.
Kas vairo Lietuvas drosmi?
Lietuva, kuras tirgū praktiski nav pašmāju privāto finanšu institūciju, bija pirmā no Baltijas valstīm, kas jau pavasarī pieņēma lēmumu par "solidaritātes" nodokli bankām, tā cerot iegūt budžetā 400 miljonus eiro, ko novirzīt valsts aizsardzības spēju stiprināšanai.
Pirmie "solidaritātes" miljoni desmiti jau ieripojuši Lietuvas valsts kasē. Tomēr ne viss norit gludi. Banku neapmierinātību vairojuši pēdējā brīža labojumi šī nodokļa aprēķina formulā. Tiek arī pieļauts, ka bankas varētu tiesāties pret valsti, lai apstrīdētu tām uzkrauto piespiedu solidaritāti.
Bērziņš atzīmē, ka vēl nevar zināt, kāds būs iznākums, ja bankas tiešām tiesāsies ar valsti.
Vienlaikus eksperts uzsver, ka salīdzinājumā ar Latviju Lietuvā ir krietni lielāks gan uzņēmumu, gan privātpersonu uzkrātais finanšu kapitāls. Līdz ar to Lietuva varējusi būt drosmīgāka savā lēmumā par banku aplikšanu ar tā saukto solidaritātes nodokli.
"Jo spēcīgāki uzņēmumi un lielāki to uzkrātie finanšu līdzekļi, jo drosmīgāk valsts var pieņemt šādus lēmumus. Gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu finanšu kapacitāte padara šo procesu vienkāršāku."
Ideja par banku virspeļņas aplikšanu ar nodokli apspriesta arī Latvijā, taču iepriekšējā Kariņa valdība atkāpās un idejas virzīšana sabremzējās.
Arvils Ašeradens (JV), kurš saglabājis finanšu ministra krēslu arī jaunajā valdībā, Lietuvas izvēlēto modeli iepriekš nosaucis par "radikālu".
"Apgalvot to, vai šī pieeja ir vai nav radikāla, var tikai balstoties uz nopietnu pētījumu par iespējamiem ieguvumiem un riskiem," spriež Bērziņš. "Varbūt Finanšu ministrija šādu analīzi ir veikusi, man nav tādas informācijas."
Kā Latvijai trāpīt "zelta vidusceļā"?
Vai un kā nosmelt krējumu no banku pasakainās peļņas, Latvija gala lēmumu pagaidām nav pieņēmusi. Mums līdzās ir kaimiņi ar atšķirīgu pieeju – Lietuvas budžetā jau ieplūst bankām nosmeltie miljoni, bet Igaunija izvēlējusies bankas likt mierā.
Ko darīt Latvijai? Atbildot uz šo jautājumu, ekonomists Bērziņš uzver, ka Latvijai vispirms būtu jāveic pētījums, ietverot šāda lēmuma ieguvumu un risku analīzi.
"Tikai uz analīzes datu pamata Latvija var pieņemt izsvērtu lēmumu. Kamēr šādas analīzes nav, tās ir tikai spekulācijas, vai tas būtu pareizi vai – ne."
Veicot detalizētu analīzi lēmumu varētu pieņemt racionālāk. Eksperts atzīmē, ka banku virspeļņas aplikšanai ar nodokli var būt gan ieguvumi, gan potenciāli riski.
Šāds solis var radīt iespējamu banku pakalpojumu sadārdzinājumu un to pieejamības samazināšanos, piemēram, garākus banku lēmumu pieņemšanas termiņus Latvijas uzņēmumiem.
"Mums no šāda lēmuma būtu arī ļoti skaidrs ieguvums. Tie būtu ievērojami finanšu līdzekļi, kas šobrīd Latvijas ekonomikai ir ļoti vajadzīgi."
Eksperts arī atzīmē, ka Latvijai nevajadzētu vilcināties ar lēmumu, jo uzturēt nenoteiktību "nav pareizi".
Viņaprāt, lēmumu būtu jāpieņem maksimāli strauji, lai viestu skaidrību finanšu sektoram. Svarīgi tas esot arī nākamā gada valsts budžeta veidošanas gaitā, lai saprastu, vai potenciālā nauda ir liekama ieņēmumos.
"Jo ilgāk netiks pieņemts lēmums, jo lielāka iespēja nokavēt īsto brīdi," atzīmē Bērziņš, uzsverot, ka tirgus apstākļi var piedzīvot arī izmaiņas, piemēram, pēkšņu finanšu uzņēmumu peļņas kritumu.
"Potenciāli var pieaugt arī riski, kas saistīti ar maksātnespējām, par ko pēdējā laikā runā Vācijā un ASV. Tas potenciāli var palielināt gan finanšu pakalpojumu izmaksas, gan riskus, kas var sadārdzināt kredītus," viņš piebilst.
Bet, runājot par ilgtermiņa risinājumiem, Bērziņš rezumē: "Ir skaidri redzams, ka mums finanšu sektorā būtu nepieciešams vēl kāds, vēlams – vietējais spēlētājs, kas palielinātu konkurenci tirgū."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
