Reirs pret bankām: nošāva greizi vai uzkāpa uz varžacīm?
Kredītņēmējiem grūtajos laikos, kad procenta likmju kāpums aizvien palielina kredīta maksājumu nastu, Latvijas banku peļņa uzskrējusi debesīs. Daļa sabiedrības norāda uz baņķieru alkatību. Jautājums nonācis arī politiķu dienaskārtībā.
Uguni uz sevi izsaucis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš intervijā aģentūrai LETA komentēja jautājumu par pasakaino peļņu, ko bankas Latvijā guvušas šā gada pirmajos sešos mēnešos.
Pēc Latvijas Bankas publiskotajiem datiem Latvijas monetārās finanšu iestādes, pamatā bankas, šā gada pirmajā pusgadā ir nopelnījušas 2,6 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Eiro izteiksmē tā ir 335,9 miljonu peļņa (vairāk skat. grafiku raksta beigās).
Ko Reirs pārmet bankām?
Bijušais finanšu ministrs Reirs intervijā norādījis, ka atsevišķas bankas:
- hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro EURIBOR procentu likmes;
- turpinot to piemērošanu, bankas nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību;
- procentu likmi bankas piemēro hiperpeļņas gūšanai.
"EURIBOR procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī EURIBOR likme Eiropas Centrālajai bankai."
Politiķis kritikas krustugunīs
Reira izteikumi izpelnījās uzmanību sociālajos tīklos, tai skaitā izsauca pārmetumus par politiķu izpratnes trūkumu finanšu sistēmas un uzņēmējdarbības likumiskā ietvara jautājumos. Vismaz tā tvitera ierakstā pavēstīja "Luminor" bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.
Vakar bija interesanta diena. Vispirms bijušais finanšu ministrs atklāj pilnīgu neizpratni par to, kā darbojas finanšu sistēma un uzņēmējdarbības likumiskais ietvars, tam piebalso labklājības ministre un viens no Saeimas vadošajiem juristiem. https://t.co/mJFNeHvOaD
— PStrautins (@PStrautins) August 2, 2023
"Tv3.lv" bankas pārstāvi aicināja pamatot izteiktos apgalvojumus par politiķu, jo īpaši bijušā finananšu ministra "pilnīgu neizpratni". Vērtējiet paši, kuram vairāk taisnības, cik populisma vai izpratnes trūkuma ir sacītajā.
"Iepazīstoties ar Jāņa Reira viedokli, man uzreiz galvā radās jautājums: vai gadījumā rīt nav vēlēšanas? Bet rīt, protams, to nav…"
Cik pamatota šobrīd ir procentu likmju piemērošana kredītiem?
Strautiņš: "Bankas piemēro procentu likmes tā, kā tas ir paredzēts līgumos ar klientiem. Bankas nevar piemērot procentu likmes, kādas tām vienkārši ienāk prātā.
Piesaistīt dažādu finanšu kontraktu cenas un nosacījumus šīm likmēm, kas eirozonā ir EURIBOR, ir vispārpieņemta prakse finanšu sistēmā. Kopumā dažādu finanšu instrumentu apjoms, kas ir piesaistīti starpbanku likmēm pasaulē, mērāms daudzos triljonos dolāru.
Ja runājam par eirozonu, dažādās valstīs ir dažādas proporcijas: ir valstis, kur vairāk raksturīgas ir uz ilgāku laiku fiksētas likmes, bet ir valstis, kur tirgū dominē peldošās likmes, kas ir piesaistītas EURIBOR – tās ir Baltijas valstis, arī Somija un vēl dažas valstis, kur šāda prakse pastāv un ir vispārzināma.
"Peldošās likmes mainās, tās var mainīties, un tāda ir to būtība. Tās veidojas atbilstoši naudas cenai tirgū, ko, pirmkārt, nosaka centrālā banka. Proti vis šis EURIBOR likmju kāpums vispirms ir Eiropas Centrālās bankas politikas atspoguļojums."
Apgalvojums, ka bankas hipotekārajiem kredītiem EURIBOR procentu likmi šobrīd piemēro nepamatoti, ir aplams, jo tā ir vispārpieņemta, ļoti populāra prakse finanšu sistēmā. Un tas arī, protams, ir ierakstīts līgumā ar katru klientu. Un klienti ir informēti, ka šīs likmes var mainīties.
Ilgstoši šīs likmes bijušas ļoti maz mainīgas un lielai daļai klientu faktiski nemainīgas ilgāku laiku. Un ilgstoši tas bijis izdevīgi tiem, kas izvēlējās peldošās likmes. Un visu šo laiku cilvēkiem tika arī piedāvāts noslēgt uz ilgāku laiku fiksētas likmes, kas, protams, bija augstākas.
"Bija ilgs laiks, kad peldošo likmju izvēle bija izdevīga un cilvēki kopumā ietaupīja ļoti daudz naudas, neizvēloties uz ilgāku laiku fiksētas, bet augstākas likmes."
Tad pēkšņi kaut kas mainījās – bija lielais cenu kāpums eirozonā un citur, tāpēc pagājušajā gadā sāka strauji mainīties monetārā politika. Līdz ar to patiešām kredīti ir kļuvuši krietni dārgāki. Bet tas ir tāds gaidāms pārsteigums, jo bija zināms, ka tas var notikt, vienīgi nebija zināms, kad tas notiks, kā tas notiks un cik lielā mērā.
Izsniedzot kredītus, pirmkārt, klienti ir informēti par to, ka šīs likmes var mainīties. Un, izsniedzot kredītus, bankas arī skatījās, lai klienti saglabātu maksātspēju arī likmēm pieaugot. Tiesa, procentu likmju svārstības ir bijušas nedaudz ārpus iepriekš prognozētā koridora."
Vai bankas nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību?
Strautiņš: "Tā tiešām ir ļoti inovatīva pieeja, kad situācijā, kur divas puses aiz brīvas gribas ir slēgušas līgumu un vienkārši šo līgumu pilda, tiek saskatīts kaut kas negodprātīgs. Tad tik tiešām tas ir jautājums, kas tur ir negodprātīgs?
"Nenoliedzami, ka Latvijā kredītu procentu likmes ir samērā augstas, tās ir augstākas nekā eirozonā, to apliecina dati. Kāpēc tas tā ir? Ir ļoti daudz faktoru. Vieni saka, ka nepietiekama konkurence starp bankām. Kāds varbūt teiks, ka Latvijā caurmērā klients ir riskantāks."
Skaidrs, ka no makroekonomiskā skatupunkta būtu vēlams, lai Latvijā kredītprocentu likmes būtu zemākas. Un par šo jautājumu, ko var uzskatīt arī par problēmu, patiešām ir iespējama normāla, racionāla saruna.
Bet teikt, ka EURIBOR likmju piemērošana, kas Latvijā un citur pasaulē ir bijusi visiem ilgstoši zināma un saprotama prakse, par ko bankas un to klienti ir vienojušies, ir negodprātīga, nepamatota vai ir aplama uzņēmējdarbība, tas, manuprāt, ir pilnīgs absurds."
Vai procentu likmes bankām nodrošina hiperpeļņu?
Strautiņš: "Skaidrs, ka šis EURIBOR likmju kāpums ir bijis ievērojams, un absolūti nenoliedzami tas ir palielinājis banku peļņu. Tas patiešām tā ir noticis.
Kas gaidāms nākotnē? Var būt izmaiņas, kas savukārt kredītņēmējiem būs patīkamākas, bet banku peļņu ietekmēs pretējā virzienā. Bet tie jau ir nākotnes pareģojumi.
"Runājot par banku peļņas pieaugumu, nepārprotami, ka Euribor likmēm tajā ir bijusi ļoti liela ietekme. Un šogad un varbūt vēl arī nākamgad tam vēl būs labvēlīga ietekme uz banku peļņu. Pieļauju, kā pēc tam atkal būs ļoti straujas izmaiņas pretējā virzienā."
Visu uzņēmumu mērķis ir gūt peļņu, un šī peļņa ir atkarīga gan no tā, cik labi strādā pats uzņēmums, gan no tā, kādi ir apstākļi tirgū. Peļņa svārstās. Ilgstoši, es teiktu, Latvijā banku peļņa, vismaz ja mēs rēķinām to, kā pašu kapitāla atdevi, bija pat samērā mērena uz Latvijas ekonomikas kopējā fona.
Jā, šogad Latvijā peļņa bankām ir ļoti liela un būs liela. Arī citās nozarēs Latvijā ir bijuši ļoti lieli peļņas kāpumi un kritumi. Piemēram, kokapstrādē 2021. gadā kopējā peļņa bija virs 600 miljoniem eiro, kas absolūti iziet ārpus vēsturiskiem rāmjiem un ko ļoti lielā mērā noteica fantastiski labvēlīgi tirgus apstākļi. Tagad tajā nozarē peļņa krītas.
Domāju, ka bankām vēl arī nākamais gads, iespējams, varētu būt pelņu nesošs. Pēc tam man tīri intuitīvi šķiet, un tā ir mana sajūta, nevis tirgus prognoze, ka uz nākamā gada beigām vai aiznākamajā gadā mēs redzēsim ļoti ievērojamas EURIBOR likmju pārmaiņas."
Vai bankas varēja būt pretimnākošākas kredītņēmējiem?
Strautiņš: "Tas tiešām ir ļoti sarežģīts jautājums. Nenoliedzami, ka banku peļņa šobrīd ir liela, tā ir lielāka nekā pašas bankas bija gaidījušas. Bet tad rodas jautājums: vai bankām, banku vadībai ir kaut kādā veidā pienākums pieņemt lēmumus, kas šo peļņu samazina?
"Ekonomikā visi uzņēmumi pārsvarā darbojas, lai gūtu lielāku peļņu, lai celtu savu vērtību. Un tā ir vispārpieņemta prakse, vispārakceptēta situācija. Apstākļi tirgū dažkārt tam ir labvēlīgāki, dažkārt mazāk labvēlīgi. Nenoliedzami, ka bankām šobrīd tirgus apstākļi ir ļoti, ļoti labvēlīgi un peļņa tiešām ir liela."
Vispārējais uzņēmējdarbības regulējums un vispārpieņemtā prakse banku vadībai drīzāk neļauj kādam šo nopelnīto naudu dāvināt. Te jau mēs nonākam pie stipri filozofiskām diskusijām.
Jā, pēdējā laikā aktuāls ir jautājums par sociāli atbildīgu kapitālismu. Ir izplatīta pārliecība, ka uzņēmumiem ir jādomā par daudz plašāku mērķu klāstu, un tāds princips kā sociāla atbildība ir vispārzināms un vispārpieņemts. Bet tajā pašā laikā nav arī tāda vispārēja prasība vai norma, kas liktu uzņēmumiem atteikties no peļņas, ko tie var gūt likumīgā veidā saskaņā ar līgumiem, ko uzņēmumi ir slēguši ar saviem sadarbības partneriem. Tas nav vienkāršs jautājums.
"Es pat neteiktu, ka no banku un banku vadības viedokļa te pat īsti ir izvēle, jo pienākums ir – to nosaka attiecības starp banku un to darbiniekiem un īpašniekiem – kas prasa rīkoties tā, lai vairotu uzņēmuma vērtība un līdz ar to arī akcionāru bagātību, un tā ir arī vispārpieņemta uzņēmējdarbības prakse."
Vēlreiz: ir zināms, ka bankas klientiem ir piedāvājušas izvēles iespēju – gan peldošo likmi, gan arī fiksētu likmi uz ilgāku laiku. Protams, ka kredīta ņemšanas brīdī tā fiksētā likme būtu bijusi ievērojami augstāka nekā noslēdzot vienošanos par peldošo likmi.
Tagad tie, kas pirms diviem trijiem gadiem vienojās par fiksētu likmi, ir bijuši ieguvēji. Savukārt pirms tam bija ilgstošs periods, kad šāda izvēle būtu nesusi zaudējumus.
"Ir dzirdēts viedoklis arī no Latvijas Bankas puses, ka Latvijā komercbankas nav bijušas pietiekami aktīvas, piedāvājot klientiem iespēju fiksētu likmi uz ilgāku laiku. Grūti komentēt. Es pats ikdienā ar kreditēšanu nenodarbojos. Zinu, ka šādas izvēles ir bijušas. Pats kā kredītņēmējs arī esmu ar tām saskāries."
Man tajā brīdī šķita, ka izdevīgāka ir peldošā likme, kas ilgstoši tiešām bija ļoti veiksmīga izvēle. Šobrīd tā vairs bijusi nav veiksmīga izvēle. Šādu lēmumu pieņemšana vienmēr ir saistīta ar kaut kādu risku."
Nodoklis banku virspeļņai – vai tā ir laba doma?
Strautiņš: "Šajā gadījumā, protams, neesmu neitrāla puse. Bet varu atzīmēt, ka tomēr ir iemesli, kāpēc parasti valsts nemēdz mainīt uzņēmumu ienākuma nodokļa jeb peļņas nodokļa likmes katru gadu atkarībā no tirgus situācijas. Ir ļoti skaidra loģika, kāpēc tā parasti nenotiek.
"Tā parasti nedara, jo jebkādas šādas darbības ar uzņēmumu ienākuma nodokli var visnelabvēlīgāk ietekmēt investīciju prognozējamību, līdz ar to arī valsts pievilcību investīciju piesaistē."
Ja uzņēmumi kādā nozarē – tās var būt bankas, bet tikpat labi kādā brīdī politiķiem var neiepatiksies kāda cita nozare – tiešām nezina, kāds pēc gada vai pieciem viņiem būs nodoklis, turklāt tās svārstības ir ļoti plašā diapazonā, tas pavisam noteikti mazina motivāciju ieguldīt.
Es nesaku, ka tas ir vienīgais, kas ir svarīgi, bet ir diezgan saprotami iemesli, kāpēc šāda peļņas nodokļa variēšana atkarībā no situācijas tirgū vai atkarībā no nozares, vai cita parametra, piemēram, kapitāla izcelsmes valsts, nav vispārpieņemta prakse valstīs, kuras ilgstoši bijušas ekonomiski sekmīgas. Tās visumā drīzāk ir atturējušās no šādas prakses.
Šādu impulsīvu lēmumu pieņemšana – kaut kam uzlikt lielāku nodokli, tāpēc, ka šobrīd nozare nav populāra vai tur vienkārši ir daudz naudas, ko var paņemt, tas ir drusciņ tāds Latīņamerikas stils politikas veidošanā, tā es to raksturotu. Diez vai tā ir tā pasaules labākā prakse."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
