Maskava apgalvo, ka parlamenta vēlēšanu sistēmas piedzīvojušas kiberuzbrukumus

Kā vēsta "The Kyiv Independent", balsošana par 450 vietām Krievijas Valsts domē sākās 18. septembrī un turpinās vēl 20. septembrī.

Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Ella Pamfilova paziņoja, ka elektroniskās balsošanas sistēma Maskavā nakts laikā piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu. "Noticis liels kiberuzbrukums, taču visi mēģinājumi traucēt sistēmas darbību tiek atvairīti," sacīja Pamfilova.

Par iespējamu sabotāžas mēģinājumu ziņoja arī Krievijas Digitālās attīstības ministrija. Tās pārstāvji apgalvoja, ka Tālajos Austrumos mēģināts traucēt sakaru infrastruktūras darbību, tomēr traucējumi esot novērsti un balsošanas process neticis ietekmēts.

Vienlaikus Krievijas amatpersonas ziņoja arī par plašu dronu uzbrukumu Maskavas apgabalā. Vietējās varasiestādes apgalvo, ka pretgaisa aizsardzība nakts laikā notriekusi 249 bezpilota lidaparātus.

Krievijas diktators Vladimirs Putins jau iepriekš apsūdzējis Ukrainu mēģinājumos ietekmēt vēlēšanu procesu, taču publiski pierādījumi šiem apgalvojumiem nav sniegti.

Balsošana notiek arī okupētajās Ukrainas teritorijās

Šīs ir pirmās Krievijas parlamenta vēlēšanas, kurās Maskava organizē balsošanu arī okupētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās.

Krievija šīs teritorijas pasludināja par anektētām 2022. gadā, lai gan pilnībā nekontrolē nevienu no šiem reģioniem.

Krievijas amatpersonas apgalvo, ka četros okupētajos apgabalos dzīvo vairāk nekā 3,5 miljoni balsstiesīgo.

Balsošana tur sākās vēl pirms vēlēšanām pārējā Krievijā. Maskava to skaidro ar drošības apsvērumiem.

Ukraina šādu balsojumu asi nosodījusi, uzsverot, ka tas ir nelikumīgs.

Arī cilvēktiesību organizācijas ziņojušas par gadījumiem, kad vietējie iedzīvotāji tikuši mudināti piedalīties balsošanā amatpersonu un bruņotu personu pavadībā.

ES rezultātus okupētajās teritorijās neatzīs

Eiropas Savienība (ES) jau iepriekš paziņojusi, ka neatzīs vēlēšanu rezultātus okupētajās Ukrainas teritorijās.

Brisele uzskata, ka balsojuma organizēšana šajās teritorijās pārkāpj starptautiskās tiesības.

Vēlēšanas notiek arī laikā, kad Krievijā turpinās opozīcijas ierobežošana.

Augustā Krievijas Augstākā tiesa izslēdza liberālo partiju "Jabloko" no nacionālā partiju saraksta. Šī partija ilgstoši bijusi viena no retajām reģistrētajām politiskajām organizācijām Krievijā, kas atklāti iestājusies pret karu Ukrainā.

Neraugoties uz to, atsevišķi "Jabloko" kandidāti joprojām piedalās vēlēšanās vienmandāta apgabalos.

Saskaņā ar Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem svētdienas rītā aktivitāte valstī sasniegusi aptuveni 45%.

Pašlaik Krievijas parlamenta apakšpalātā dominē Kremlim lojālā partija "Vienotā Krievija", un eksperti būtiskas izmaiņas spēku samērā neprognozē.