Mājokļu kredīti kļūs dārgāki – ikmēneša maksājums var kāpt līdz 20 eiro

Pēc viņa teiktā, mājsaimniecībām ar vidējo hipotekāro kredītu 85 000 līdz 90 000 eiro apmērā ikmēneša maksājums pēc pēdējā "Euribor" pieauguma varētu palielināties par aptuveni 15 līdz 20 eiro.

Vienlaikus eksperts komentēja: neraugoties uz augstākām procentu likmēm un ģeopolitisko nenoteiktību, mājokļu tirgus šogad saglabājies aktīvs. "Citadele" dati rāda, ka šā gada otrajā ceturksnī izsniegto mājokļu kredītu apjoms bijis aptuveni par 6% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Arī kopumā Latvijas bankās šogad izsniegts vairāk hipotekāro kredītu nekā pagājušajā gadā.

Zeiļa norādīja, ka pēc straujā procentu likmju kāpuma 2022. un 2023. gadā pēdējais pusotrs gads tirgū bijis stabilizācijas periods. Viņaprāt, šobrīd nevar teikt, ka tirgus bremzētos.

Pēc Zeiļa teiktā, pircējus visvairāk attur nevis cenas vai procentu likmes, bet gan nenoteiktība. Mājokļa iegāde lielākajai daļai cilvēku ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīvē, tāpēc skaidrība par situāciju ir svarīgāka nekā pati cenu vai procentu likmju dinamika.

Eksperts arī norādīja, ka Latvijā mājokļu cenas joprojām ir zemākas nekā citās Baltijas valstu galvaspilsētās. Savukārt cenu pieaugums vērojams gandrīz visos nekustamo īpašumu segmentos. Atšķirības vairāk nosaka ēku tehniskais stāvoklis – renovēti un labi apsaimniekoti sērijveida nami saglabā augstu pieprasījumu, kamēr nerenovētas ēkas kļūst mazāk pievilcīgas pircējiem.

Komentējot piemērotāko brīdi mājokļa iegādei, Zeiļa atzina, ka ideāla brīža gaidīšana bieži vien nav lietderīga. Pēdējo gadu laikā tirgu ietekmējuši gan Covid-19 pandēmija, gan karš Ukrainā, gan inflācija un procentu likmju kāpums, tādēļ daudzi pircēji, kuri ilgstoši atlika lēmumu, tagad izvēlas iegādāties mājokli.

Viņš arī norādīja, ka mainījies tipiskā hipotekārā kredīta ņēmēja vecums. Ja agrāk visbiežāk kredītu mājoklim ņēma cilvēki vecumā no 25 līdz 35 gadiem, tad tagad biežāk to dara 35–45 gadus veci iedzīvotāji.

Reģionu griezumā aptuveni puse no visiem nekustamā īpašuma darījumiem joprojām notiek Rīgā. Aktīvs tirgus saglabājas arī vairākās reģionālajās pilsētās, tostarp Valmierā, Cēsīs un Liepājā.

Savukārt, runājot par drošības situācijas ietekmi uz Latgales nekustamo īpašumu tirgu, Zeiļa atzina, ka mazāka interese varētu būt par īpašumiem pierobežā. Taču statistika neliecina par būtisku darījumu kritumu lielākajās Latgales pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē dzīvokļu un privātmāju tirgus saglabājies salīdzinoši stabils.