No šī gada spēkā stājas vairākas izmaiņas. Minimālā mēneša alga pieaug no 740 eiro uz 780 eiro. Neapliekamais minimums iedzīvotāju ienākuma nodoklim palielinās no 510 eiro uz 550 eiro mēnesī.
Bērna piedzimšanas pabalsts pieaug no 421,17 eiro uz 600 eiro. Mēneša bērna kopšanas pabalsts līdz bērna 1,5 gadu vecumam palielinās no 171 eiro uz 298 eiro.
Zemāka PVN likme maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai sagaidāma tikai no jūlija.
Akcīzes nodoklis no janvāra pieaug gan tabakas izstrādājumiem, gan dažādiem cukurotiem dzērieniem, gan degvielai. Akcīzes likmes alkoholam kāps no marta.
Elektrības sadales tarifs paliek nemainīgs, bet daļai mājsaimniecību rēķini pieaugs subsīdiju beigšanās dēļ.
Daudzviet Latvijā pieauguši tarifi nešķirotu sadzīves atkritumu nodošanai poligonos, dažādā dinamika vērojama apkures tarifos, kaut kur tie kāpuši no janvāra, citviet sarukuši. Vienlaikus stājušas spēkā izmaiņas dabasgāzes sadales sistēmas operatora "Gaso" tarifos, kas pa kabatu iesitīs mājsaimniecībām ar ļoti mazu patēriņu, proti, tām, kas šo resursu izmantot tikai ēdiena pagatavošanai uz plītiņas.
Ekonomisko izmaiņu daudz, savukārt, ko varam sagaidīt pašā ekonomā šogad kopumā? Pamats runāt, ka vērojama vismaz kaut kāda dzirkstele mūsu tautsaimniecībā.
Pēc ilgstoša stagnācijas perioda aizvadītā gada trešajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts pieauga par joprojām samērā pieticīgiem, bet vismaz straujākiem 2,5%.
Paraugoties uz konkrētu nozaru jaunākajiem datiem, ļoti labas sekmes apstrādes rūpniecībai, kas gan tikai tagad sāk atgriezties līmenī, kas bija vērojams 2021. gadā, pirms centrālā banka sāka slāpēt ekonomiku. Laba izaugsme arī būvniecībā, un pamats cerēt, ka arī snauduļojošais iekšējais patēriņš beidzot sāk mosties.
Līdzīgi pozitīvas vēsmas aizvadītā gada otrajā pusē eksportā, kreditēšanā, dažādās pakalpojumu nozarēs un investīciju piesaistē. Latvijas Bankā prognozē, ka šis gads mūsu tautsaimniecībai būs labāks nekā iepriekšējais. Vidēji darba algas augs straujāk, nekā maciņus spiedīs inflācija. Iekšzemes kopprodukts varētu kāpt par nepilniem 3%, bet šeit ir viens ļoti svarīgs "bet".
[TV3 Ziņas: Tas, ko jūs tālāk esat savilkuši uz priekšu… Tas nav nekas diži straujš, vai ne?] Jā! Labāk nekā vāji, bet joprojām nav labi un ļoti tālu no izcili! Eiropā mēs redzam, ka ekonomika arī sāka uzņemt jaudu, un tas, protams, arī velk Latviju līdzi. Bet, lai tas nav tāds īstermiņa pāris gadu uzrāviens, tam ir nepieciešamas tiešām tādas strukturālas lietas, kas Latvijas ekonomiku dara krietni, krietni dinamiskāku."
Ar līdzšinējām politiskajām izvēlēm to nesasniegt. Līdzīgi divējādās sajūtās par norisēm tautsaimniecībā ir Latvijas Darba devēju konfederācijā. Pērn gada nogalē bija pazīmes, ka ekonomika atkopjas, bet, lai to nostiprinātu, jāveicina konkurētspēja. Viena no šīm lietām esot Darba likuma grozījumi, kurus šogad atsāks skatīt Saeima, bet par kuriem darba devēji un arodbiedrības ir šķietami nesamiernieciskās pozīcijās.
"Neaizmirsīsim, ka ir vēlēšanu gads. Tas nozīmē, ka varbūt diskusijas tiešā veidā par budžetu būs mazāk redzamas, bet prioritāri uzradīsies jautājumi, kas izraisīs skaļāku rezonansi sabiedrībā, piemēram, imigrācijas politika."
Tas sagaidāms būs centrāls temats šogad gan saistībā tīri ar politiskām kaislībām, gan ar ekonomiskiem apsvērumiem par darbaspēka pieejamību ilgtermiņā.
Vēlēšanu gads piesaukts arī "tv3.lv" raidierakstā "Piķis un ģēvēlis", atskatoties uz aizvadīto un prognozējot nākamo gadu. Politiķi pārāk daudz ņemoties ar neproduktīvām lietām.
"Jā, mēs varam runāt, ka 2026. gads izskatās labāks, bet tas viss ir cikliski. Ieplūdīs Eiropas Savienības nauda, ekonomika augs straujāk, bet galu beigās, kaut vai skatoties pēc uzņēmumu lielumiem, Baltijas kontekstā mēs turpinām stagnēt un vilkties nopakaļ. Tas tomēr būs priekšvēlēšanu gads. Viens no vēlējumiem ir, lai tas būtu daudz konstruktīvāks."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
