"Nekā citādi kā par zagšanu to nosaukt nevar." LIAA vadītājs Ozols par uzņēmēju došanos valsts apmaksātās ekskursijās

Runa ir par valsts atbalstītām tirdzniecības misijām uz ārvalstīm, kuras, iespējams, faktiski bija nekas cits kā vienkārši ekskursijas par nodokļu maksātāju naudu. Informācija par šo atklātībā parādījās šodien, bet Valsts policijā kriminālprocess par to sākts jau pirms pusotra gada.

Jau daudzus gadus uzņēmumiem, kuri grib palielināt eksporta apjomus, ir iespēja doties tirdzniecības misijās, kuras izmaksas 80% apmērā sedz no Eiropas Savienības fondu un valsts līdzekļiem. Misiju organizēšanu 2016. gadā valdība uzticēja vairākām biedrībām, no kurām aktīvākā bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Pērn Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) atklājusi, ka 32 kameras organizētās misijas, visticamāk, bijušas fiktīvas.

"Tika būvēts tāds process, ka varēja braukt ekskursijās par struktūrfondu naudu," norāda LIAA vadītājs Andris Ozols. Pēc LIAA aprēķiniem, valstij varētu būt izkrāpti vairāk nekā 620 000 eiro jeb trešā daļa finansējuma, kas misijās aizbraukušajiem izmaksāts kopš 2016. gada. Aizdomīgos vairāk nekā 30 braucienus organizējis kameras sadarbības partneris, uzņēmums "Motio biznesa inkubators". Pārbaudot atskaites, konstatēts, ka tikšanās ar darījumu partneriem nemaz nav notikušas.

"Piemēram, Ķīnā mums ir pārstāvniecība. Apzvanot visus 100 tirdzniecības misijā minētos uzņēmumus, konstatējām, ka nevienā no simts norādītajiem neviens no Latvijas uzņēmējiem nav ieradies, bet daļa uzņēmumu nemaz neeksistē," teic LIAA vadītājs.

Piemēram, kāds kokrūpniecības uzņēmums uz pilnvaras pamata misijā sūtījis bērnudārza audzinātāju un pēdu ārstu. Jāpiebilst, ka fiktīvajās misijās varēja ne tikai uz valsts rēķina paceļot, bet pamatīgi nopelnīt, jo par vienam uzņēmumam paredzētas misijas izstrādi no valsts var saņemt līdz pat 5000 eiro. Vairākos "darījumu" braucienos uz Malaiziju, Irānu, Jordāniju devās savstarpēji saistīti uzņēmumi, un katram tika izmaksāts dāsnais atbalsts.

"Pārsteidz tāds piejaucēts valdības sociālais partneris, kurš var slavēt valdību, var runāt augsto toņos par augstām matērijām, bet tikmēr organizē zagšanas procesu, jo patiesībā citādi kā par zagšanu to nosaukt nevar," pauž Ozols.

Tikmēr uzņēmēju organizācijā uzsver, ka tā kļuvusi par krāpnieku upuri. Nevienu no aizdomīgajām misijām tā pati neesot rīkojusi, to darījis bijušais kameras biedrs, uzņēmums "Motio".

"Mēs kategoriski noraidām visus tos apvainojumus, kuri šobrīd ir publiski izskanējuši attiecībā uz LTRK. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, ja kāds no LTRK bijušajiem sadarbības partneriem ir nodarbojies ar naudas izkrāpšanu – to jau vairāk nekā pusotru gadu izmeklē policija," saka LTRK vadītājs Jānis Endziņš.

Viņš gan atzina, ka 10% līguma summas nonāca kameras rīcībā, tomēr nevienai tās amatpersonai kriminālprocesā nav piemērots kāds statuss: "Kamera nevienam atbalsta naudu nepiešķir, to dara LIAA, un šī institūcija vērtē, vai atmaksājamā nauda ir vai nav pamatota."

Notikušais gan nodarījis pamatīgu kaitējumu kameras tēlam. To atzīst arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), kurš gan nesteidz uzņēmēju organizāciju kritizēt: "Pašlaik tā ir ziņa, aktuāla ziņa, bet tiesas sprieduma nav. Līdz ar to mēs nesodām kādu un nesteidzamies vilcienam pa priekšu."

Ja izrādīsies, ka nauda uzņēmējiem izmaksāta nepamatoti, Eiropa Savienība var likt Latvijai to atmaksāt.