Neprognozēti lielo banku peļņu plāno aplikt ar nodokli un iekasēt 140 miljonus eiro
Eiropas Centrālā Banka cīnās pret inflāciju, ceļot procentlikmes, lai slāpētu ekonomisko aktivitāti. Šai monetārajai politikai ir blakusefekts – milzu peļņa bankām. Latvijas finanšu iestādes pirmajos sešos mēnešos nopelnījušas 336 miljonus eiro, kas ir kāpums par 2,6 reizēm, salīdzinot ar attiecīgo laiku pagājušajā gadā. Tā ir lielāka peļņa nekā pērn visā gadā kopumā.
Pamata iemesls tam ir atšķirība starp kredītu un noguldījumu procentiem. Proti, kā jau daudzi Latvijas kredītņēmēji pamanījuši, līdz ar EURIBOR kāpumu būtiski pieauguši mēneša maksājumi par aizdevumu, savukārt depozīta likmes par naudas turēšanu bankās – kāpj, bet krietni kūtrāk. Esam pat situācijā, ka viens no konservatīvākajiem iespējamiem ieguldījumu veidiem, valsts krājobligācijas, nodrošina lielāku ienesīgumu nekā termiņnoguldījumi kredītiestādēs. Latvijas iedzīvotāji šo iespēju arī aktīvi izmanto, šajos valsts vērtspapīros ieguldīti 160 miljonu eiro.
Šis viss jau kopš gada sākuma aktualizējis jautājumu, vai Latvijā, līdzīgi kā citviet, varētu aplikt neprognozēti lielo banku peļņu ar papildu nodokli.
Latvijas Bankā stāsta, ka ideālā situācijā mūsu bankas šo peļņu novirzītu labāku, lētāku, vairāk pieejamu un konkurētspējīgu pakalpojumu nodrošināšanai klientiem, savukārt papildu nodokļi – tā jau ir politiķu izšķiršanās. Par pakalpojumiem pastāvīgi runāts ar pašām kredītiestādēm.
"[TV3 Ziņas}: Es pieņemu, ka jūs jau runājat ar banku valdēm, bet lēmums par peļņas izlietojumu ir akcionāru. [Purgaile]: Ja akcionāri nolemt izņemt šo peļņu dividendēs, tad šī nauda aiziet prom no Latvijas ekonomikas."
Purgaile Šobrīd mēs redzam, ka banku kapitāli ir ļoti labi un, protams, ka bankas var izmaksāt arī daļu dividendes, un joprojām tām būs ļoti daudz resursu, lai ieguldītu attīstībā, jaunajās tehnoloģijās, jaunu produktu radīšanā.
Finanšu ministrs izšķīries, ka arī Latvijā banku pasakaino peļņu neatstās tikai pašām kredītiestādēm. Plānots noteikt, ka finanšu nozarei jāmaksā 20% uzņēmuma ienākuma nodoklis no peļņas neatkarīgi no tā, vai šī nauda tiek vai netiek izmaksāta dividendēs. Šādi nākamgad valsts budžets iegūtu līdz pat 140 miljoniem eiro.
"[TV3 Ziņas]: Kā panākt to, lai pēc būtības šie 130-140 miljoni eiro, kas papildus tiks iekasēti no bankām, kā izmaksas beigu beigās nenogulst uz pašiem patērētājiem? Mums bija daudz diskusiju, vai iet Lietuvas scenāriju ar īpašu banku nodevu. Redzam, ka Lietuvā bankas tiesājās ar Lietuvas valdību. Skaidrs, ka ir negatīva reakcija. Šajā gadījumā iekasēt peļņas procentu kā avansa maksājumu ir normāla prakse. Mēs neredzam nekādu ietekmi uz kredītņēmējiem."
Jaunā norma varētu stāties spēkā no nākamā gada.
Finanšu ministrija šīs regulējuma izmaiņas grasās virzīt tālāk kopā ar nākamā gada valsts budžeta paketi. Tas nozīmē, ka asākās diskusijas par šo tematu mums vēl tikai priekšā un sagaidāmas tad, kad budžeta portfelis jau būs aizceļojis uz Saeimu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
