Nespēj atrast pircēju bijušajai Maskavas nama ēkai; tiek samazināta izsoles cena
Kādreizējo bēdīgi slaveno "Maskavas namu" Rīgas centrā, kuru valsts cer pārdot un ienākumus ziedot Ukrainai, neviens nevēlas pirkt. Pēdējā izsole beigusies bez rezultāta, un nu īpašuma cenu nolaidīs par trešdaļu no sākotnējās. Tomēr arī tas negarantē, ka savdabīgajam namam izdosies atrast jaunu saimnieku – valsts gatavojas ilgam un sarežģītam pārdošanas procesam.
Pie kādreizējā "Maskavas nama" ieejas aizvien vējā šūpojas izdzisušas Ziemassvētku lampiņu virtenes, bet putekļainajā logā uzraksts "pārdod". Šo ēku, kas savulaik veidota kā krievu pasaules kultūras centrs Latvijas galvaspilsētā, ar valdības lēmumu martā nodeva Finanšu ministrijai, lai to pārdotu izsolē un iegūto naudu ziedotu Ukrainai.
Izsole 31. oktobrī noslēdzās bez rezultāta, nebija neviena potenciālā pircēja. Tagad namam cenu nolaidīs līdz 2,49 miljoniem eiro, tas jau ir par 30% mazāk nekā sākotnēji bija plānots. Bet arī tas negarantē, ka īpašumu izdosies pārdot.
Uz jautājumu, vai tā tomēr nebija kļūda, sākumā nosakot tik augstu cenu, jo būtu iespējams ietaupīt laiku un citus resursus, "Valsts nekustamo īpašumu" valdes loceklis Andris Vārna atbild: "Sākotnējo cenu nosaka tirgus vērtējums, uz doto brīdi tas bija tāds. Ļoti grūti noteikt vērtējumu ņemot vērā specifiku."
Pamatīgs šķērslis pārdošanai ir objekta dīvainais plānojums – bibliotēkas zona, telpa ar skatuvi, kur savulaik uzstājās prokrieviski mākslinieki un Kremļa ideju propogandisti. Vēsturiskā aura nekustamā īpašumu biznesmeņus neinteresē, bet neloģiskais telpu izkārtojums gan. Pārbūvēt par dzīvokļiem, biroja telpām – papildu izmaksas un galvassāpes.
"Šobrīd interese ir, bet piesardzīga. Saprotam, ka objekts nav vienkāršs, un otrs ir tas, ka cenas samazinājums nesaka, ka objekts tiks pārdots. Mums ir bijis samazināts uz pusi, bet tajā pašā laikā vēlāk tiek nosolīts vairāk nekā sājotnējā cena," turpina Vārna.
Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits pieļauj, ka teorētiski šādas telpas varētu derēt, piemēram, Rīgas pašvaldībai vai kādai administratīvai iestādei. Bet pircēju no malas atrast būs milzu izaicinājums.
"Arī nopērkot šo māju par divreiz mazāku cenu kaut vai 70% atlaidi, tev nākamajā dienā sāk nākt īpašuma uzturēšanas rēķini. Tur jābūt ļoti turīgai administratīvai organizācijai, kas to varētu izskatīt pirkt. Mīnuss ir – nav autostāvvietas! Nav neviens atcēlis vēlmi pārvietoties ar automašīnu," norāda Šmits.
"Valsts nekustamo īpašumu" telpās pagaidu īrniekus izvietot negrasās, jo tas radītu papildu izmaksas. "Jau ieprieš teicām, ka tirgošana var aizņemt gadu vai ilgāk. Mazināsim, kamēr interese parādīsies," skaidro Vārna.
Objekta uzturēšana izmaksā ap 40 000 eiro gadā, bet Valsts nekustamie īpašumi skaiadro, šīs izmaksas valstij zaudējumus neradīs, visas izmaksas tiks nosegtas un atlikusī nauda, kad objektu beidzot izdosies pārdot, tiks ziedota Ukrainai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
