Nevar samaksāt ar karti un nestrādā bankomāts. "Zelta likums", kas jāzina par naudu krīzē

Šāda situācija nesen atgadījusies kādai Purvciema iedzīvotājai, kad pēkšņi tirdzniecības centrā nebija iespējams norēķināties par pirkumiem ar bankas karti, nedz skaidru naudu izņemt no bankomāta. Kā novērst šādas situācijas, un kas ikvienam būtu jāzina par naudu un finanšu pakalpojumu pieejamību ne tikai miera laikos, bet arī krīzes situācijās? Portāls "tv3.lv" jautāja "Swedbank", kā arī aplūkoja Latvijas Bankas sagatavoto informāciju.

"Zelta likums" – makā vienmēr jābūt skaidras naudas rezervei

"Swedbank" iesaka vienmēr makā turēt rezervei tik daudz skaidras naudas, lai varētu norēķināties par nepieciešamo. Ja kāds bankomāts nav pieejams, allaž iespēja ir doties uz citu tuvāko bankomātu. Taču bankā gan atzīst, – reģionu iedzīvotājiem tas varētu būt sarežģītāk, jo atkarībā no dzīves vietas, var sanākt tā, ka tuvākais bankomāts ir vairāku kilometru attālumā.

Iedzīvotāji var izmantot arī citu banku bankomātus, piemēram, "Swedbank" sadarbībā ar "SEB banku" piedāvā abu banku klientiem kopējā bankomātu tīklā iegūt naudu bez komisijas maksas. Pārējos bankomātos jāņem vērā to uzturošo banku nosacījumus un cenrādi.

Kas jāzina par naudu un finanšu pakalpojumiem krīzes situācijā?

Finanšu pakalpojumus krīzes situācijā iespēju robežās nodrošinās visas Latvijas komercbankas, tā norādīts Latvijas Bankas mājaslapā, kur skaidrots, ka kritiskie finanšu pakalpojumi ir:

• maksājumi internetbankā un mobilajā lietotnē – vismaz 70% apmērā no ikdienā noteiktā pakalpojuma darbalaika;
• maksājumi ar maksājumu karti – pilnā apmērā, ja nav traucēta piekļuve starptautisko karšu infrastruktūrai;
• skaidrās naudas izņemšana no bankomāta. Kā norāda Latvijas Banka, 99 kritiskie bankomāti krīzes situācijā ar skaidro naudu tiks nodrošināti prioritāri.

Noskaties: Finanšu pakalpojumu pieejamība krīzes brīdī

Krīzes situācijas var būt dažādas – plūdi, vētra, interneta pārrāvums, arī valsts mēroga ārkārtas situācija. "Swedbank" iesaka iedzīvotājiem apdomāt, kas ir šī potenciālā krīze un sagatavoties atkarībā no tā, kāds ir personīgais krīzes plāns. Taču, ja runā par krīzi kā valsts mēroga ārkārtas situāciju, tad noteikti jāņem vērā Latvijas Bankas un Aizsardzības ministrijas izstrādātie krīzes bukleti.

"Swedbank" komentārs

"Bet krīzes situācija var būt arī plūdi, vētra vai interneta pārrāvums piemājas veikalā. Tāpēc "Swedbank" allaž klientiem iesaka, pat ja skaidro naudu vispār neizmantojat ikdienas norēķinos, paturēt rezervei makā tādu skaidrās naudas apmēru, kas ļauj norēķināties par ikdienas pirkumiem veikalā vai degvielas uzpildes stacijā. Ir bijuši gadījumi, kad īstermiņa darbības pārtraukums, piemēram, maksājumu termināļu darbībā (jo nav interneta vai elektrības savienojuma), neļauj norēķināties ar maksājumu karti. Šādā brīdī tad vismaz ir iespēja iegādāties nepieciešamās preces skaidrā naudā."

Savukārt ārkārtas situācijā (tostarp militāra apdraudējuma gadījumā) bankas nodrošinās spēju robežās gan kritiski svarīgo bankomātu darbību, gan arī internetbankas un maksājumu pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem, uzsver "Swedbank".

Lai sagatavotos krīzes situācijām, Latvijas Banka iesaka vienmēr mājās glabāt noteiktu skaidrās naudas daudzumu – ieteicamais skaidrās naudas apmērs ir summa, kas nepieciešama vienas mājsiamniecības pamatvajadzību segšanai vienai nedēļai, un vēlams, lai šī summa būtu maza nomināla eiro banknotēs.

Latvijas Banka: Skaidrās naudas pietiks visiem

Krīzes situācijā jārēķinās, ka var tikt ietekmēts ierastais naudas piegādes process, norāda Latvijas Banka. Latvijā ir noteikti kritiskie bankomāti, kuri krīzes situācijā ar naudas apgādi tiks nodrošināti pastiprināti.

Latvijas dalība eirozonā nodrošina, ka dažādu ārkārtēju situāciju laikā cilvēkiem nav jābažījas par naudas stabilitāti un drošību, norādīts Bankas mājaslapā.