Nevaram vai negribam? Krievijas "asiņaino graudu" tranzīta tarifs palielināts tikai par 25%

Jēkabpils novada lauksaimnieks Gundars Kalve uzņēmis video 4. oktobrī – dienu pēc Saeimas vēlēšanām. Šķietami nebeidzams vilciena sastāvs, kas, pēc Kalves sacītā, piepildīts ar Krievijas graudiem, lēnām virzās uz Latvijas ostām. Par to, ka septembrī Krievijas graudu tranzīts strauji pieaudzis, liecina arī statistika.

Valsts ieņēmumu dienests apkopojis datus par daļu septembra. Tajos redzams, ka no pirmā līdz 24. septembrim tranzītā caur Latviju vests vairāk nekā ceturtdaļmiljons (253 623) tonnu graudaugu no Krievijas, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pērn visā septembrī kopumā. Rēķinot, ka vienā graudu vagonā ietilpst ap 70 tonnu labības, – tātad vidēji ik dienu caur Latviju septembrī pārvadāti 150 vagoni ar Krievijas graudiem.

"Tas ir vienkārši absurds un totāla nodevība pret mūsu ukraiņu sabiedrotajiem. Mēs paliekam kā tādi divkoši, meļi. Vārdos palīdzam Ukrainai viņas neatkarības cīņā, un tajā pat laikā runājot par graudiem, mēs krievu ekonomikā pumpējam lielus līdzekļus, lai viņi Ukrainu sagrautu," pauž Kalve.

Lai Krievijas graudu tranzītu, ja ne apturētu, tad vismaz padarītu ekonomiski neizdevīgu, valdība septembrī aicināja par dzelzceļa infrastruktūras maksām atbildīgo uzņēmumu "LatRailNet" palielināt Krievijas graudu kravām tarifu līdz 300% no līdzšinējā. Tā ir maksa par sliežu un citas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Saeima pat steidzamības kārtā grozīja likumu, lai jauno maksu varētu ieviest ātrāk. Taču cerētā trīskāršā tarifa vietā uzņēmums apstiprinājis pieaugumu vien par aptuveni 25%.

"Mums ir tiesiskie ierobežojumi. Tie ir saistīti ar to, ka kopējā Eiropas dzelzceļa telpā var noteikt  infrastruktūras maksas tarifus tikai, pamatojoties uz ekonomiskiem aprēķiniem. (TV3: Tie ir paši griesti?) Tas ir maksimums, jā, vairāk mēs nevaram. Šobrīd, jā," saka "LatRailNet" valdes priekšsēdētāja Justīna Hudenko.

Tik nelielu maksas pieaugumu asi kritizējis arī premjers Andris Kulbergs (AS). Viņš ziņu aģentūrai LETA sacīja, ka ar juridisko šķēršļu uzskaitījumu vien nepietiek, un uzņēmumam jāpiedāvā konkrēts risinājums, kā apturēt agresorvalstu graudu tranzītu.

Premjers pat uzdevis izvērtēt "LatRailNet" likvidēšanu, tā funkcijas nododot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Tomēr to, kā premjers vērtē pieņemto tarifu un kā valdība plāno panākt lielāku maksas pieaugumu, šodien noskaidrot neizdevās. Premjera birojs aicināja vērsties Satiksmes ministrijā. Taču arī tur intervijai laiku neatrada, bet rakstiskā atbildē uzsvēra "LatRailNet" neatkarību.

Satiksmes ministrijas komentārs ir sekojošs: "Attiecībā uz izskanējušajiem apgalvojumiem par dzelzceļa infrastruktūras maksas paaugstināšanu jāuzsver, ka AS "LatRailNet" ir neatkarīga iestāde. Tarifu pārskatīšanas process notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

Tomēr iespēju maksu palielināt vēl vairāk "LatRailNet" pilnībā vēl neizslēdz. "Matemātiski viss ir iespējams, bet vēlreiz – mums ir jābalstās izmaksās. Mēs pārjautājam Eiropas Komisijai, vai mēs varam attiecināt vēl citas izmaksas, kas nekrīt tieši uz šo kategoriju. Ja tas ir iespējams, tad matemātiski ir iespējams piemērot arī 300%. Bet šobrīd mēs to tiesisko pamatojumu neredzam," stāsta Hudenko.

Tikmēr "Zemnieku saeimā" saka – šis ir vēl viens piemērs tam, ka Latvijā nespēj pieņemt drosmīgus lēmumus. Organizācijā gan norāda, ka intensīva graudu pārkraušana ostās turpinās līdz pavasarim, tādēļ tarifu celšana Krievijas graudu tranzītam, lai gan novēlota, tomēr joprojām ir aktuāla.

"Katra diena ir pazaudēta diena gan kopējā konkurētspējā, gan tajā, cik Latviju varbūt iegūst un nopelna par to, ka tiek izmantotu viņas infrastruktūra. Pēdējās dienās izskanējušais, ka tas rezultējies tikai 25%, ir diezgan šokējoši. Tas norāda, ka mums galīgi nav mugurkaula, lai mēs varētu pieņemt lēmumus, kas samazina iespēju šiem Krievijas graudiem vai Ukrainai zagtajiem graudiem nokļūt starptautiskajos tirgos," norāda "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Jaunā infrastruktūras maksa par Krievijas asiņaino graudu pārvadāšanu stāsies spēkā 13. oktobrī. Paralēli premjers uzdevis ārlietu un tieslietu ministriem sagatavot nacionālo sankciju paketi Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzīta aizliegšanai. Savukārt daļa lauksaimnieku, protestējot pret Krievijas graudu tranzītu, 7. novembrī Jēkabpilī plāno rīkot protesta akciju.