Pamatīgi "sašūmējušies" lietoto apģērbu mazumtirgotāji. Viņi izsaka bažas par to, vai tā saucamie humpalu veikali, kuros iepērkas tik daudz Latvijas iedzīvotāju, vispār spēs pastāvēt. No 1. jūlija tekstilizstrādājumiem tiks piemērots dabas resursu nodoklis. Nodokļa mērķis ir veicināt šo preču nodošanu pārstrādei, taču tirgotāji apgalvo, ka tas ir slogs, ko viņi nespēs nest.
"Dārgie draugi un ilgtspējīgas modes entuziasti, tuvojas grūti laiki." Šādi savus klientus sociālajos tīklos uzrunāja lietoto apģērbu mazumtirgotājs "Humana Latvija". Valdība virza jaunus noteikumus, saskaņā ar kuriem no 1. jūlija ar dabas resursu nodokli tiks aplikti arī lietotie apģērbi.
Dienas vidū lietoto apģērbu veikalā valda liela rosība. Nesen te atvests jauns pievedums. Pircēji viens pēc otra nāk aplūkot preces.
"Drēbes pērku tikai humpalās. Man kā cilvēkam, kam patīk vintage, šeit tikai var dabūt. Un vēl ir tas, ka šeit ir trīs līdz četras reizes lētāk. Veikala apģērbs, piemēram, bikses, pēc trim mēnešiem nolietojas, bet humpalās mūžību noturas. Arī ekoloģiski, otrreiz lietots apģērbs," stāsta Jānis.
"Man personīgi sanāk bieži apmeklēt šādus veikalus, jo atbalstu šo modeli, videi draudzīgāku modi, šādā veidā mazāk atbalstām ātro modi, un šādu veikalu palikšana Latvijā būtu svarīga," norāda Sindija.
Taču nozares pārstāvji satraukti teic, ka viņu darbība ir apdraudēta. Apģērbu ražotājiem un mazumtirgotājiem Latvijā no šā gada pirmā jūlija būs jāmaksā dabas resursu nodoklis – 50 centi par vienu kilogramu. Un tas attieksies arī uz lietotiem apģērbiem.
"Mēs nespēsim segt šīs izmaksas. Tas nozīmē, ka lietoti apģērbi kļūs dārgāki. Atsevišķi mazumtirgotāji atstās tirgu. Arī mēs apsvērsim izstāšanos no Latvijas tirgus," norāda SIA "Humana Latvia" administratīvā direktore Iveta Voltnere.
Atbildīgajām iestādēm jau nosūtīta vēstule ar lūgumu pārskatīt lēmumu, jo tas esot pretrunā Eiropas Komisijas nostājai, "neiekļaut lietoto apģērbu mazumtirgotājus ražotāju atbildības sistēmā".
Vides ministrijā informācija saņemta, taču izmaiņas, visticamāk, nesekos. Ar nodokli tiek aizsargātas nacionālās intereses, saka ierēdņi: "Šajā gadījumā dabas resursu nodoklis noteikts kā motivējošs instruments, lai īstenotu ražotāju paplašinātās atbildības principu. Līdzīgi, kā tas notiek ar iepakojumu un veselu rindu kaitīgām precēm."
Kādā brīdī arī lietotais apģērbs kļūst par atkritumiem, un mērķis ir, lai tās pēc iespējas mazāk nonāktu poligonos, saka ministrijā.
Šobrīd Latvijā – tekstila apjoms kopējos sadzīves atkritumos ir aptuveni 7%.
Paredzams, ka nodokli piemēros apģērbam, apaviem, somām un cita veida aksesuāriem, kas sastāv no tekstila, kā arī mājas tekstilam (segām, gultas veļai, dvieļiem, aizkariem).
Un uzņēmumiem šobrīd ir divi varianti: maksāt nodokli vai arī saņemt tā atbrīvojumu, iesaistoties ražotāju atbildības sistēmā. Pēdējais esot lētāks.
"Pēc mūsu aplēsēm, ja uzņēmējs maksātu tikai par piesārņojumu dabas resursa nodokli, tad tie būtu 35 centi par kurpju pāri vai 10 centi par T kreklu. Ja šie atkritumi tiktu apsaimniekoti, maksa būtu trīs reizes mazāka, 10 centi par kurpju pāri, 3 centi par T kreklu. Tā būtu maksa, ar ko līdzfinansēti, ka atkritumi nenonāk poligonos," norāda AS "AJ Power Recycling" valdes locekle Solveiga Grīsle.
Taču, kā norāda "Humana Latvija", arī iesaistīšanās atbildības sistēmā – viņiem radīs izmaksas simtiem tūkstošu eiro apmērā, tas nozīmē, ka arī apģērbu cena būtiski pieaugtu, bet viņu klients par to nespēs samaksāt.
Jāpiebilst, ka Eiropas Savienība dalībvalstīm ir noteikusi, ka tekstila dalītās vākšanas sistēma jāizveido līdz 2025. gadam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
