No 2026. gada e‑rēķinu izmantošana uzņēmumiem noteikta kā obligāta

Jo digitālāki mēs kļūstam – jo mazāk ir procedūru un ātrāk notiek informācijas aprite, turklāt pāreja uz e-rēķiniem būtiski ierobežos arī ēnu ekonomiku, skaidro Finanšu ministrijā.

"Kopumā tas, ko mēs gribam panākt – lielāka caurskatāmība, šis ir ļoti būtiski arī ēnu ekonomikas ierobežošanai. Mēs arī izvairīsimies no gadījumiem, kas ir bijuši arī iepriekš, ka hakeri iefiltrējas, nomaina konta numuru un tā naudiņa aiziet ne tur, kur viņa bija domāta," stāsta Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.

Sākumā sistēmu tikai ar e-rēķiniem "testēs" valsts pārvaldes saziņā ar privāto sektoru, un vēl pēc gada tā būs jāievieš sasvstarpējos uzņēmumu norēķinos.

"Faktiski jau šobrīd tas ir brīvprātīgs risinājums, ko uzņēmumi var izmantot saziņā ar valsts pārvaldi un daudzi arī to dara. Ar nākamo gadu – vienalga, vai tas ir publiskais iepirkums vai arī savādāka veida līgums, tad e-rēķinus vajadzēs praktizēt."

Daļa no uzņēmumiem jaunajai kārtībai jau sākuši priekšlaikus pielāgoties, daļa – ir piesardzīgi un pauž bažas.

"Tā izglītošana un informācijas aprite varbūt būtu vēlama labāka, bet esmu pamanījusi, ka VID arī savā mājaslapā ir nopublicējis informāciju un shēmu, kā tas uzņēmumus ietekmēs un kas jādara, tā kā jā, mēs to jau praktizējam, e-rēķinus sūtām, apjoms pieaug. Tā ir digitalizācija, kura atvieglo mūsu darbu ikdienā," skaidro "Tet" Norēķinu un kredītuzraudzības nodaļas vadītāja Beatrise Bramdere.

Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis saka: "Bieži vien finanšu ministrijas gaiteņos dzimst gaišas domas, kas palielina administratīvo slogu, rada papildus investīcijas uzņēmēju pusē. Un kādas būs administratīvās izmaksas arī VID pusē – kādam cilvēkam tas droši vien būs jāvērtē, jāapstrādā, vai to darīs kāda programma vai algoritms, vai cilvēka darbs tur būs iesaistīts."

Jebkurā gadījumā skaidrs, ka jaunā kārtība liks uzņēmumiem pārkārtot savus iekšējos procesus, jo papīra rēķini "ceļo" pavisam citādāk nekā elektroniskie, saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis.

"Pavisam noteikti no uzņēmēju skatupunkta būtu ļoti sarežģīts mehānisms, kā to darīt, jo pamatā uzņēmēji uzskata, ka būtu pareizi atstāt uzņēmēju ziņā, proti, paši uzņēmēji varētu vienoties, kā tad šis e-rēķins tiek nogādāts no viena rēķina izrakstītāja pie rēķina saņēmēja," saka LTRK Politikas daļas direktors Jānis Lielpēteris.

Kamēr uzņēmēji runā par iespējamām papildu izmaksām, Finanšu ministrija aplēsusi, ka izmaiņu rezultātā budžetā papildu varētu ieripot četri miljoni eiro.