No labas prakses atteikties nevajag. Premjere un prezidents iestājas par amatpersonu algu publiskošanu

Ar atsevišķiem izņēmumiem prasība katru mēnesi, ar atsevišķiem izņēmumiem, publiskot amatpersonu atalgojumu, stājās spēkā tikai februārī. Taču Valsts pārvaldes komisija tagad nolēmusi sagatavot likuma izmaiņas, lai izslēgtu šādu normu.

Kā skaidro komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), kurš vienmēr bijis pret algu publiskošanu, tā nolemts rīkoties pēc iepazīšanās ar nu jau bijušā tiesībsarga atzinumu, ka regulējums pārkāpj Satversmē garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Burovs uzskata, ka no atalgojuma publiskošanas jāatsakās, pirms Tiesībsarga birojs vēršas tiesā: "Satversmes tiesa pieņem lēmumu, ka šo normu var atcelt. Tad mēs būsim spiesti pacelt roku un šo normu atcelt. Es uzskatu, ka mums vajadzētu izvērtēt. Un, ja mēs uzskatām, ka tiešām šī norma ir nelikumīga, nevajadzētu baidīties un pieņemt šo lēmumu."

Turpretī Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama (P), kura cīnījusies par amatpersonu algu atklātību, uzskata, ka tiesībsarga argumenti neiztur kritiku.

"Amatpersonu atlīdzības nav amatpersonu privātā lieta. Mums ir ļoti daudz precedentu, kad mēs redzam arī amatpersonu atlīdzības. Tās ir valsts amatpersonu deklarācijas – tikai reizi gadā diemžēl. Mēs redzam arī Saeimas deputātu atalgojumu. Un tad, ja tiesībsargs raksta, ka šāda atalgojuma regulāra publiskošana apdraud amatpersonu drošību un valsts iekšējo drošību, nu man nāk smiekli," pauž Ābrama.

Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzskata, ka no algu publiskošanas nebūtu jāatsakās. Viņš gan norāda, ka regulējums būtu uzlabojams.

"Vai šobrīd vienkārši šīs normas izslēgšana ir pamatota, es par to šaubītos. Vai ir iespējas atrast samērīgu risinājumu starp tiem argumentiem, ko min tiesībsargs un Datu valsts inspekcija, un, protams, sabiedrības tiesībām un arī žurnālistu tiesībām uzzināt jautājumus, es domāju, ja labi pastrādā, šāda iespēja ir," norāda Rinkēvičs.

Prakse liecina, ka, publiskojot algas, iestādes likumu interpretē dažādi. Piemēram, Ārlietu ministrijas sarakstā iekļautas ziņas par 187 darbinieku atalgojumu. Savukārt, piemēram, Finanšu ministrijas publiskotajā algu sarakstā ir tikai deviņas amatpersonas.

Līdz ar to arī premjerministre Evika Siliņa (JV) uzskata, ka likumu vajag precizēt: "Skaidrs, ka likums varbūt nebija līdz galam no tādas tehniskās puses īsti izprotams. Un tāpēc varbūt bija tik daudz to ažiotāžu un diskusiju, un nebija vienprātīga tā izpratne. Bet katrā ziņā mēs esam ieinteresēti šīs algas arī publiskot."

Tāpat kā prezidents, premjere norāda, ka algu publiskošana jāsaglabā. "Manuprāt, tā ir laba prakse," saka Siliņa.

Savulaik jau bija noteikts, ka amatpersonu algas ir jāpublisko. Taču 2019. gadā normu atcēla, jo Satversmes tiesa atzina, ka regulējuma pieņemšanā pārkāpts labas likumdošanas princips un nav ievērots samērīgums.

Tomēr spriedumā netika noteikts, ka atklātības princips būtu slikts, un Saeima pieņēma jaunu, pagaidām vēl spēkā esošo regulējumu, par ko jau atkal tiek lauzti šķēpi.