Noskaidrots, kādu ietekmi videi nodara eiro banknošu izmantošana

Eurosistēma apņēmusies turpmāk samazināt banknošu ietekmi uz vidi, vienlaikus nodrošinot, ka skaidrā nauda ir plaši pieejama un pieņemta, norāda ECB.

ECB pirmdien publicējusi banknošu kā maksāšanas līdzekļa "ekoloģiskās pēdas" pētījumu. Pētījums atklāj, ka banknošu maksājumu vidējā "vidiskā pēda" uz vienu eurizonas iedzīvotāju 2019. gadā bija 101 mikropunkts. Šāds rezultāts ir līdzvērtīgs ietekmei, kas rodas, nobraucot astoņus kilometrus ar automašīnu, vai 0.01 % no viena eiropieša gada laikā veikto patēriņa darbību kopējās ietekmes uz vidi.

Pētījumā novērtēta visu darbību potenciālā ietekme uz vidi visā eiro banknošu dzīves ciklā – no izejvielu iegādes, ražošanas, izplatīšanas un laišanas apgrozībā līdz uztilizēšanai, ko veic eirozonas nacionālās centrālās bankas (NCB).

Galvenie faktori, kas nosaka eiro banknošu kā maksāšanas līdzekļa vidisko pēdu, ir bankomātu enerģijas patēriņš un transports, kam seko NCB veiktā apstrāde, papīra ražošana un banknošu autentifikācija veikalos. Banknošu lielais dzīves ilgums un to izmantošana daudziem maksājumiem, nozīmē, ka banknošu izgatavošanas ietekme ir mazāka nekā transportēšanas un izplatīšanas ietekme.

Pjēro Čipollone

ECB valdes loceklis

Eirosistēma apņēmusies padarīt eiro banknotes pēc iespējas videi draudzīgākas, vienlaikus nodrošinot, ka skaidrā nauda ir plaši pieejama un pieņemta.

Kā norāda ECB, kopš 2004. gada eirosistēma centusies samazināt eiro banknošu ietekmi uz vidi, piemēram, izmantojot tikai 100 % ilgtspējīgu kokvilnu un aizliedzot banknošu atkritumu apglabāšanu atkritumus poligonos.

Turklāt bankomātu ražotāji un bankas spējušas mazināt savu iekārtu ietekmi uz vidi. Pirmdien publicētais pētījums liecina, ka bankomātu energoefektivitātes uzlabojumi laikposmā no 2004. līdz 2019. gadam par 35 % mazinājuši to ietekmi uz vidi.

ECB norāda, ka tiek veikti plaši pētījumi un izstrāde, lai vēl vairāk samazinātu nākotnes eiro banknošu ietekmi uz vidi visos to dzīves cikla posmos. Piemēram, ECB pēta alternatīvas banknošu atkritumu apglabāšanas metodes, kas ietver atkritumu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, kā arī iespējamus iespiedprocesā izmantoto materiālu un iekārtu uzlabojumus.

Šīs darbības ir arī daļa no ECB plašākas apņemšanās savu pilnvaru ietvaros novērst klimata pārmaiņas un mazināt savu ietekmi uz vidi saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem un Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķiem.

ECB pētījumā iesaistījusies arī Latvijas Banka, veicot kredītiestāžu un naudas apstrādes komersantu aptaujas, sniedzot ECB datus par naudas apgrozības ciklu Latvijā un vēlākos projekta posmos palīdzot ECB analītiķiem pielāgot aprēķinu metodoloģiju reālajai situācijai.

Latvijā līdz šim lielākā uzmanība pievērsta jautājumam par mazā nomināla monētu ietekmi uz vidi un to aprites efektivizēšanu (t.sk. kontekstā ar to, ka liels lata un santīmu monētu apjoms nav apmainīts pret eiro).