Šķietami formālas izmaiņas par to, kam būtu jāuzrauga nebanku kreditētāji, izraisa šūmēšanos ne tikai pašā nozarē, bet arī valdošajā koalīcijā.
Nu jau pagājuši gandrīz 20 gadu, kopš Latvijā parādījās pirmie tā sauktie ātri aizdevēji. Tie strauji auga pēc finanšu krīzes un izpelnījās, kā minimums, neviennozīmīgu reputāciju – daudz pārmetumu par nepietiekamu klientu maksātspējas vērtēšanu, cilvēku iedzīšanu parādu jūgā un savas pagales piemešanu plašajā emigrācijas ugunsgrēkā.
Tam sekoja politiķu lēmumi par dažādiem ierobežojumiem un stingrāku regulāciju. Nu jau nebanku kreditētāju nozare pamatīgi izaugusi, tās kopējais aizdevumu portfelis pārsniedz miljardu eiro.
Šobrīd industrijas uzraudzība uzticēta Patērētāju tiesību aizsardzības centram, bet tagad Finanšu ministrija rosina jomas uzņēmumu licencēšanu, reģistrēšanu un kontroli nodot Latvijas Bankai, kas tur rūpi par kopējo finanšu sektoru.
"Man šķiet, ka tā ir viena no lietām, kuru jau sen vajadzēja izdarīt. Tā nebanku daļa ir neatņemama finanšu sektora sastāvdaļa. Patiesībā šī nebanku kreditēšana nonāca patērētāju tiesību uzraudzībā Ekonomikas ministrijas laukā, jo viņus tā īsti nebija, kur likt."
Šis piedāvājums izraisījis plašas emocijas pašā nozarē – no neizpratnes par to, kāpēc pārmaiņas vajadzīgas, līdz satraukumam, vai šis sektors nekļūs pārāk smagnējs jaunā pārraudzībā, un pat dusmām par iespējamu tradicionālo kredītiestāžu interešu bīdīšanu.
"Sākotnēji šo reformu tādā politiskā vidē rosināja un uzsāka komercbankas pārstāvošā asociācija. Likumsakarīgi, ka nozare izturas piesardzīgi pret reformu, kuru ir rosinājusi konkurējoša nozare. (TV3 Ziņas: Nozarei vēsturiski bijusi dažādu slava. Iespējams, jūs vajag stingrāk uzraudzīt zem Latvijas Bankas, nevis Patērētāju tiesību aizsardzības centra, kuram primāri jāatbild par to, vai rotaļlietās nav svina?) Iespējams, jā, bet tad tas tieši tādā griezumā būtu jāizpēta, tai skaitā vai tie vēsturiski apgalvojumi joprojām ir aktuāli un joprojām ir spēkā."
Nozarē pārliecība, ka nereti retorika ap to nepamatoti palikusi 2013. gadā līmenī. Līdzīgi kritisks vēstījums par reformu izskan no ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS), kurš saredz vairāk risku nekā ieguvumu sektoram. Turklāt sektors darbojas arī eksporta jomā, kļuvis krietni atšķirīgs nekā pirms 15 gadiem.
"Es domāju, ka tas laiks ir pagātnē. Mums jāsaprot, ko šī nozare šobrīd dod Latvijas tautsaimniecībai, tai skaitā reģionos, kur tā spēlē ļoti nopietnu lomu un kur bankas, tradicionālais sektors nestrādā vispār vai arī strādā ļoti minimāli."
"Šobrīd ir kaut kādas dīvainas reakcijas, ka to nevajag un ka vajag, kā saka latviski, paraut atpakaļ. Man ir grūti pateikt, tie ir kaut kādi institucionāli jautājumi. (TV3 Ziņas: Vai jūs nelobējat lielo banku intereses?) Nē."
Pēc saskaņošanas attiecīgais jautājums būtu jāskata valdībā, bet gala vārds par reformu pieder Saeimai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
