Pacientu skaits aug, naudas pietrūkst: neatliekamo pacientu dēļ slimnīcām nākas pārtērēt miljonus
Starp Latvijas Slimnīcu biedrību un Nacionālo veselības dienestu sācies nu jau šķietami tradicionālais kašķis par to, kurš kuram gada beigās ir parādā par cilvēkiem sniegtajiem pakalpojumiem. Dienests saka, ka slimnīcas pašas pārtērē budžetu, tikmēr mediķi apgalvo, ka lielākās grūtības ir ar neatliekamajiem pacientiem un viņiem atteikt nav iespējams. Vai beidzot būs modelis, kurš nodrošinās, ka naudas visam pietiek?
Sūdzības par to, ka valsts ir parāda par sniegtajiem pakalpojumiem no slimnīcām izskan principā katra gada beigas – ierasti runa ir par vairākiem miljoniem eiro un arī šogad situācija līdzīga – palīdzības sniegšanai iztērēts par teju 12 miljonu vairāk nekā reāli piešķirts.
"Plānveida palīdzību mēs sniedzam aptuveni līguma ietvaros, bet tie, kur ir lielākā pārstrāde, tā ir neatliekamā palīdzība, kur pacienti griežas dzīvībai bīstamos jautājumos," saka Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Nacionālajā veselības dienestā gan saka – gana liela pārstrāde esot arī uz plānveida palīdzību, piemēram, dažādām operācijām, lai gan jau gada sākuma bija zināms, cik daudz naudas tam paredzēts. Šīs diskusijas esot pat sava veida tradīcija, jo slimnīcas vienmēr cerot, ka pārtērēto tomēr apmaksās.
"Ārstniecības iestādēm ir jāseko līdzi tam, kas ir līgumā, ja mēs neievērojam nekādus nosacījumus un strādājam pēc savas interpretācijas tāpēc mēs arī esam šeit. Arī kā iedzīvotāji mēs sekojam līdzi saviem ieņēmumiem, mēs netērējam vairāk kā saņemam," norāda NVD Stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Laura Kronberga.
"To viņiem ir jāsaka saviem pacientiem – ziniet, cienījamie pacienti, lūdzu neslimojiet, jo mēs par jūsu saslimšanas ārstēšanu nemaksāsim, tas ir jāsaka valstij, patlaban valsts šo pienākumu uzliek slimnīcām," norāda Kalējs.
Abas puses gan piekrīt – pacientu skaits tikai pieaug un problēmas ir tādēļ, ka nozarei gluži vienkārši trūkst naudas. Turklāt, jau tagad zināms, ka nākamgad slimnīcām atvēlēs tieši tikpat naudas kā šogad – 677 miljonus eiro – kas nozīmē, ka finansējums trūks arī nākamgad. Lai situāciju mainītu, nacionālais veselības dienests, iekšēji pārdalot nozares resursus, piedāvās valdībai lemt par citu aprēķina metodi.
"Piedāvājums ir tuvināties faktiski ārstētajam pacientu skaitam, ja iepriekš mums bija atkāpe pret iepriekšējo gadu ne vairāk, tad piedāvājam katrā pozīcijā palielināt par 10%," saka NVD.
Lai gan diskusijas vēl notiek, arī veselības ministrs sliecas atbalstīt risinājumus, kas ļautu pārskatīt tarifus un nodrošinātu naudas pārdali starp programmām: "Es vienkārši uzskatu, ka nedrīkst ierobežot pacientu skaitu, jo Latvijas iedzīvotāji paliek vecāki, Latvijas iedzīvotājiem pēc Covid sāk parādīties vairākas problēmas un cilvēki pie dakteriem iet biežāk."
Kad izmaiņas varētu virzīt uz valdību, dienestā neprecizēja, taču norādīja, ka iekšēji tiek meklēta nauda, lai pārstrādi slimnīcām segtu arī šogad. Cik lielu daļu no vairāk nekā 11 miljoniem izdosies kompensēt, vēl gan nav zināms.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
