Pandēmijas iespaidā sarukusi atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu
Pieejami jaunākie dati par vidējā atalgojuma atšķirībām sievietēm un vīriešiem. Izrādās, pērn šī atšķirība ir pamatīgi sarukusi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Visticamāk gan, ka tā ir īslaicīga parādība, kas radusies pandēmijas ierobežojumu dēļ.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) nākusi klajā ar jaunāko statistiku par atšķirību starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo bruto darba samaksu. Pērn tā pamatīgi sarukusi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem un attiecīgi sieviešu atalgojums bijis vidēji par 14,6 zemāks nekā vīriešu. Izteiktākā šī atšķirība ir vecumā no 25 līdz 44 gadiem, savukārt nozaru perspektīvā – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.
Šīs straujais "šķēres" sarukums gan, visticamāk, ir īslaicīga parādība – radusies pandēmijas ierobežojumu dēļ.
"Samazinājās nodarbinātības rādītāji, un redzam, ka straujāk krities algoto darbinieku sieviešu skaits nekā vīriešu. Straujāk samazinājies sieviešu skaits, kurām ienākumi bija zemākā ienākumu grupā," saka CSP Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste.
Proti, piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas jomā strādā vairāk sieviešu nekā vīriešu, bet to skāra ierobežojumi. Līdzīgi veselības nozarē – tur palielinājās atalgojums.
Svarīgi gan uzsvērt – šī statistika nemēra atalgojumu par vienu un to pašu darbu. Darba tirgū jau ir aizliegts diskriminēt pēc dzimuma. Samaksas atšķirību nosaka dažādi sociālie un ekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu skaits katrā nozarē, viņu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba stāžs un citi iemesli.
"To patieso algu šķēri ir ļoti grūti aptvert tieši tāpēc, ka mēs nesalīdzinām vienādus cilvēkus. Viens no iemesliem noteikti ir tas, ka ekonomikā mums joprojām ir profesijas, kuras ir vairāk sievietēm raksturīgas, un bieži vien tās ir arī mazāk apmaksātas nozares," saka "Swedbank Latvija" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece.
Vienlaikus amata kategorijām ir nozīme. Pēc ekonomistes teiktā, starp vadītājiem joprojām ir vairāk vīriešu.
Patlaban Rietumos daudz diskusiju, kā šo atalgojuma šķēri varētu mazināt. Viens no būtiskiem faktoriem ir bērnudārzu pieejamība un citas iespējas, kas sievietēm palīdzētu aprūpēt bērnus.
"Sieviete, kļūstot par māti, bieži vien ir tā, kura paliek mājās, lai rūpētos. Sākumā par zīdaini bērnu kopšanas atvaļinājumā, kāda arī izlemj palikt mājās ilgāk. Tas arī ir laiks, kad sievietei karjerā ir pārtraukums," norāda "Swedbank" pārstāve.
Ekonomiste arī uzskata, ka nevajadzētu pārlieku aizrauties ar ideju par sieviešu kvotām lielo uzņēmumu vadībā. Dažādība nodrošina labākas problēmu risināšanas pieejas, taču zināšanām jābūt lēmumu pamatā. Priekšroka sievietei varētu dot, ja ir līdzvērtīgi kandidāti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
