Par spīti augstajām degvielas cenām iedzīvotāji ar auto mazāk nebrauc

Degvielas cenas, jo sevišķi marta pirmajā pusē, kad tās draudēja sasniegt divus eiro litrā, šokēja daudzus. Krievijas iebrukums Ukrainā bija pamatīgi sašūpojis starptautiskos tirgus, un cipari uz tablo pie uzpildes stacijām kāpa bez maz vai pa stundām – kā pie mums, tā ārzemēs.

Tomēr, paveroties "Latvijas Valstu ceļu" satiksmes intensitātēs mērījumos ap Rīgu vairākās pirmdienās no februāra beigām līdz aprīļa vidum, redzams, ka skaitļi lielākoties tikai kļuvuši lielāki.

Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par Latvijas degvielas patēriņu rāda pieaugumu šogad. Šajos datos, protams, sava loma ir pandēmijas ierobežojumiem, taču gada trešajā mēnesī benzīna patēriņš jau salīdzināms ar pirms-Covid līmeni, bet dīzeļdegvielas, ar kuru darbināmie spēkrati pie mums ir iecienītākie, pat pārsniedza.

"Iedzīvotāju patēriņā tas tiešām ir tāds īslaicīgs pasākums – reakcija uz cenu kāpumu," saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe.

Atsevišķs stāts satiksmes intensitātes mērīšanā ir Rīga. Kā izrādās, tai šajā jomā sokas pagalam švaki. Precīza transportlīdzekļu uzskaite kā papildfunkcija luksoforiem iespējama tikai piecos līdz 10 objektos.

Kā labākos iespējamos un visprecīzāk vidējo situāciju galvaspilsētā atspoguļojošos pašvaldība TV3 Ziņām atsūtīja satiksmes intensitātes datus kopš gada sākuma Mūkusalas ielā no Mūkusalas apļa līdz Bauskas ielai. Arī tie nerāda nekādas vērā ņemamas paradumu maiņas, paaugstinoties degvielas cenām. Vienlaikus Rīgas domē, kurai ir ambiciozi plāni samazināt automašīnu skaitu pilsētā, turpmākajos gados sola uzlabojumus spējā noteikt, kāda vispār ir spēkratu plūsma pilsētā. GRAFIKAS

Pieredzējušo auto žurnālistu Paulu Timrotu augsto degvielas cenu mazā vai pat īsti nekāda ietekme uz paradumiem nepārsteidz. Viens no iemesliem – daudzi droši vien alkst dažādus pārvietošanos prasošus pasākumus pēc ilgajiem ierobežojumiem.

"Tagad ir vaļā, tagad var iet. Var paskatīties, var nopirkt jaunas bikses, kas divus gadus nav darīts. Tāpēc kustās. Būtībā tā degvielas cena sāks ietekmēt cilvēkus tad, kad viņi sāks pirkt mazākas mašīnas. Kamēr viņi brauc ar to, kas viņiem ir, viņiem ir lielā mērā vienalga, cik maksā tā degviela, jo, parēķini pats, cik izmaksā tai mašīnai tas līzings mēnesī un cik tu nobrauc degvielā. Cik tad tu mazāk nobrauksi? Tas līzings tāpat jāmaksā. Cilvēks samaksājis ir un brauc, kā saka, skopuma pēc," saka Timrots.

Tiesa gan, kopš marta ir redzams manāms pieaugums sabiedriskā transporta pasažieru skaitā – gan "Pasažieru vilcienā", gan "Rīgas satiksmē", taču te tieši saistība ar degvielas cenām īsti nav velkama. Runa pamatā par ierobežojumu atcelšanu.

"Pagaidām nekas neliecina, ka cilvēki ļoti mainītu paradumus," pauž par transportu galvaspilsētā atbildīgais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).

Lielas cerības dome liek uz investīcijām turpmākajos gados, gan lai uzlabotu sabiedrisko transportu kā tādu, gan lai sadarbībā ar apkārtējām pašvaldībām veidotu stāvparkus, kur savus spēkratus atstāt. Profilu iedzīvotājam, kuru cer pārsēdināt sabiedriskajā transportā, vicemērs gan nekonkretizēja.

"Kā saka, kvalitātes rādītājs sabiedriskajiem transports ir tas, ja tur tos sāk izmantot cilvēku uzvalkos un baņķieri brauc uz darbu. Droši vien es tomēr negribētu segmentēt pēc tādiem sociāliem principiem. Neviens nav zaudēts priekš sabiedriskā transporta," teic Ķirsis.

Timrots gan klāsta – problēma neesot tikai ar infrastruktūru vai sabiedriskā transporta sistēmu kā tādu. Principā cilvēku uz paradumu maiņu varēs mudināt tikai ar maku, piemēram, ar iebraukšanas maksu kā Jūrmalā vai kādiem citiem iedzīvotājiem dārgiem risinājumiem.

"Tā uz tādu ideju… Tā mūs visi varētu aicināt kļūt par vegāniem, ievērot diētu vai skriet krosu. Mēs jau dzirdam, bet baigi vajag, ja? Cilvēku var tikai būtībā piespiest. Tā vienkārši aicināt… Padomā pats, tiklīdz mēs kaut vai 10% vadītāju pierunāsim iekāpt autobusā, mašīnu sastrēgums samazināsies līdz nekam un pārējie teiks: "Ha! Kāpēc nebraukt?" vaicā auto žurnālists.

Rīgas domē cer uz vēl vienas trumpja kārts izspēli, kas gan nav pašas galvaspilsētas azotē. Runa par jaunajiem elektrovilcieniem. kuriem šogad paredzēts sākt kursēt Latvijā.