Pārāk mazas algas autobusu šoferiem, degvielas dārdzība – pārvadātāji brīdina par bankrotu
Šogad valstī tikuši atcelti jau 100 pasažieru reisi. Pagājušajā otrdienā, 12. augustā, aizvadīta protesta akcija, kurā pasažieru pārvadātāji pieprasa pārskatīt līgumus, lai nozare spētu izdzīvot. "Sliktākajā gadījumā, ja netiek atrasti risinājumi, tad uzņēmumi aizies uz maksātnespēju. Ja pārvadātājs bankrotēt, tad nebūs, kas pārvadā tajā brīdī. Uzreiz atrast pārvadātāju ar tik daudziem autobusiem nav iespējams," tā TV3 raidījumam "900 sekundes" otrdienas, 19. augusta, intervijā atzina Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.
Vaicāts, kā noslēdzies aizvadītās nedēļas protests, kas noritēja pie Ministru kabineta, pieprasot Satiksmes ministriju rīkoties, Ošenieks raidījumā "900 sekundes" sacīja, ka aizvien nav saņemts oficiāls piedāvājums no ministrijas. "Neoficiāli ir informācija, ka kaut kas tiek darīts, bet mēs vēlētos, lai tiktu risināts ātrāk," sacīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.
Taujāts, vai šobrīd ir jau atcelti kādi reisi, vai slēgti maršruti, Ošenieks uzsvēra, ka pārvadātāji nevēlas radīt problēmas iedzīvotājiem. Savu iespēju robežās reisi tiek nodrošināti, lai cilvēki varētu nokļūt uz darbavietām, veselības aprūpes iestādēm. Tiesa, atsevišķi reisi tikuši atcelti, un tas saistīts ar šoferu trūkumu. "Šoferu trūkums izriet no naudas trūkuma. Būtībā naudas trūkums izriet no noslēgtiem ilgtermiņa līgumiem, par kuriem šo te pakalpojumu sniegt nevar par šādām te cenām," skaidroja Ošenieks.
"Mūsu piedāvātais risinājums ir tāds, ka ir jāpārskata šie ilgtermiņa līgumi. Līguma cenas ir jāindeksē nevis ik pēc četriem gadiem, kopš darbība ir uzsākta, bet krietni ātrāk. Mēs redzam, ka pērn uzsāktiem līgumiem jau pēc gada ir nopietnas problēmas ar līguma faktisko nosegšanu. Mēs uzskatām, ka primāri ir jāpārskata līguma grozījumi, no kā izriet tas, ka ir nepieciešams papildu finansējums."
Vērtējot, kāpēc radusies "krīze" nozarē, Ošenieks uzsvēra, – mainījušies globālie ekonomiskie apstākļi. Neviens uzņēmējs nevarēja prognozēt, ka tik ilgi turpināsies karš Ukrainā, pieaugs energoresursu cenas, būs jāpaceļ darba algas. "Jāsaka tā, ka valsts ar saviem normatīvajiem aktiem ir veicinājusi izmaksu pieaugumu. Arī minimālās algas kāpumu," sacīja Ošenieks. "Nākotnē mēs jau redzam, ka nākamgad būtiski pieaugs dīzeļdegvielas cena saistībā ar šo te zaļo kursu, klimata pārmaiņām. Pārvadātāji to prognozēt nevar. Šobrīd situācija radusies tāda, ka šie riski pārvadātājiem uzlikti pārāk lieli."
Slēdzot līgumus par pārvadājumiem 2019. gadā, starp piedāvājumiem ir bijis arī tāds, kurā uzņēmums esot izvērtējis visus riskus, taču ticis izslēgts no konkursa, jo cena tika noteikta augstāka. "Tad ir jautājums. Kā tad pārvadātājiem šo darbu organizēt, lai uzvarētu konkursā, bet cena būtu atbilstoša tāda, kādu pasūtītājs noslēdz?" retoriski vaicā Ošenieks.
Būtiskākais pieaugums izmaksu ziņā pārvadātājiem ir tieši degviela un darba algas šoferiem, uzsver pasažieru pārvadātāju pārstāvis. "Tās ir divas lielākās pozīcijas, ir arī citas pozīcijas, kas arī ir sadārdzinājušās," viņš atzīst.
"Ja runājam par šofera atalgojumu, pasūtītājs jau pats noteica, ka šoferim būs 5 eiro par stundu – tarifa likme. Tajā brīdī tas neatbilda vidējai darba algai transporta nozarē. Līdz ar to dotajā brīdī nevienam šoferim netiek maksāti 5 eiro stundā. Tas šobrīd ir uz pašu pārvadātāju rēķina – šis pieaugums, lai piesaistītu šos autobusa vadītājus."
Patlaban pasažieru pārvadātāju galvenā prasība ir tieši par minimālo samaksu. Lai piesaistītu gados jaunākus šoferus nozarei, ir nepieciešams būtiski palielināt atalgojumu. Vaicāts, kāda ir šobrīd vidējā likme par stundu, ko saņem šoferis, pārvadājot pasažierus, Ošenieks norādīja, ka tie ir 10 līdz 15 eiro par stundu, taču tas ir mazāk nekā maksā kravas šoferiem.
Taujāts par sliktāko scenāriju, ja tomēr vienošanās ar valdību netiks panākta un papildi līdzekļi nozarei netiks novirzīti, Ošenieks atbildot minēja, ka tas būtu pārvadātāju uzņēmumu bankrots.
"Sliktākajā gadījumā, ja netiek atrasti risinājumi, tad uzņēmumi aizies uz maksātnespēju, ko mēs negribam pieļaut. Tāpēc tiek rīkoti protesti. Tiek piesaistīta uzmanība, lai valdība rīkotos. Mēs šobrīd runājam par valdību. Tas ir valdības jautājums. Mums jāpiesaista finansējums bāzes budžetam. Tas ir vēl viens arguments, kāpēc nozare ir tur, kur ir. Vienīgais, kā pārtraukt līgumu ar valsti, ir bankrotēšana. Ja pārvadātājs bankrotēs, nebūs, kas pārvadā tajā brīdī. Uzreiz atrast pārvadātāju ar tik daudziem autobusiem nav iespējams."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
