Pārtikas cenu memorands bez dižiem panākumiem. Vai Saeima varētu virzīt drastiskākus risinājumus?

Saeimā sāk izsīkt pacietība, gaidot solīto pārtikas cenu samazināšanos. Deputāti varētu atgriezties arī pie kādiem iespējamie drastiskākiem risinājumiem pret tirgotājiem.

Politiskā cīņa pret pārtikas dārdzību kulminēja maijā, neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām. Parakstīts tā sauktais pārtikas cenu memorandu.

Galvenā lieta bija zemo cenu produktu grozs – tirgotāji apņemas nodrošināt un pircējiem komunicēt vismaz vienu preci ar zemāko cenu 10 produktu kategorijās konkrētajā veikalu ķēdē. Politiski piesaukta iecere, ka tam vajadzētu samazināt attiecīgajās grupās iekļauto produktu cenas pat par 20%.

Tas nav piepildījies. Lai arī oficiālie inflācijas dati precīzi neatspoguļo, kas notiek ar pašiem lētākajiem produktiem, tomēr, izdalot ārā zemo cenu grozā iekļauto preču kategorijas, var novērot kopējās tendences.

Maize pēdējos mēnešos kļuvusi nedaudz dārgāka, arī piens, ar piena produktiem situācija dažāda. Kā jau rudenī ierasts, svaigi dārzeņi un kartupeļi kļuvuši manāmi lētāki, gaļa dārgāka, mazāk maksā zivis, cenas kāpušās olām, nedaudz lētāki kļuvuši milti un citi graudaugi.

Kopsavelkot – pamats runāt, ka kopš memoranda parakstīšanas pārtikas inflācija apstājusies, bet cenas vidēji nav kļuvušas zemākas.

"Protams, varam parakstīt daudz un dažādus dokumentus, labas gribas žestus un to, ko mēs centīsimies darīt. Ja godīgi, es ļoti nopietni neskatos uz šo dokumentu. Dienas beigās jau visu tāpat parāda reālā dzīve un prakse," tā situāciju portāla "tv3.lv" podkāstā "Piķis un ģēvelis!" komentēja  "Dobeles dzirnavnieka" vadītājs, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes loceklis Kristaps Amsils.

Jau no sākta gala runāt par kaut kādiem konkrētiem procentiem bijis aplami. Neviens memorands neietekmēs ražotāju izejvielu, darbaspēka un enerģijas izmaksas. Tomēr tā parakstīšanai ir plašāks stāsts. Lai visus dabūtu pie galda, Ekonomikas ministrija draudēja ar skarbākiem soļiem, pat faktiski cenu regulēšanu. Uz Saeimu arī tika aizsūtīts likumprojekts, kas koriģētu veikalnieku un piegādātāju savstarpējās attiecības, kā arī paredzētu milzu naudas sodas pār pārkāpumiem.

Šie pretrunīgi vērtētie grozījumi jau labu laiciņu gulst Saeimas Tautsaimniecības komisijas atvilktnē un var jebkurā brīdī potenciāli atkal parādīties dienaskārtībā. Deputāti liek manīt, ka pacietība sāk izsīkt. Tautsaimniecības komisijas vadītājs Kaspars Briškens (P) klāsta, ka nav apmierināts nedz ar sasniegto rezultātu, nedz ar Ekonomikas ministrijas darbu šajā visā.

Kaspars Briškens

Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs, "Progresīvie"

Jā, komisijā ir šis vecais likumprojekts. Par to savulaik, protams, bija atzinumi no dažādām institūcijām, ka tur varētu komercdarbības ierobežojumi, bet, ja Ekonomikas ministrija atnāks un pateiks, ka memorands nedarbojas un jāievieš kādi stingrāki mērī, es domāju, ka deputāti būs gatavi par to diskutēt.

Veikalnieki tikmēr akcentē, ka 20% samazinājums jau sākotnēji nebija reāls. Kaut kādiem produktiem cenas pacēlušās, citiem, jo sevišķi tā sauktajā zemo cenu grozā, pazeminājušās. Parlamenta aktivitāte neesot pārsteidzoša.

Noris Krūzītis

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors

Tuvojas vēlēšanas. Šis temats ir ļoti aktuāls visās valstīs. Par apmierinātību vai neapmierinātību ir divi ceļi. Vai nu dialogs un produktīvs darbs, kā tas, mūsuprāt, patlaban notiek. Vai nu otrs, kad mēs meklējam regulācijas mehānismus, kas nekad uz cenām nav darbojušies.

Ekonomikas ministrijas politiskie pārraugi no ZZS gan vēl nesteidz runāt par stingrāku risinājumu virzīšanu Saeimā. Turpinoties darbs memoranda idejiskajos ietvaros.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis saka: "Pagaidām tā virzība uz šo zemo cenu pārtikas grozu ir, kaut kāds efekts ir, strādājam. [..] Vienmēr var ātrāk un vēl labāk."

ZZS politiķis piebilst, ka savu efektu pārtikas dārdzības mazināšanā došot ar samazinātas PVN likmes piemērošana plašākam produktu klāstam no nākamā gada vidus.