"Zemo cenu grozs" vēl nav attaisnojis cerības – vietējo produktu maz, cenu kritums nebūtisks
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis TV3 raidījumā "900 sekundes" norāda, ka "zemo cenu groza" iniciatīva pagaidām nav devusi cerētos rezultātus – vietējo produktu īpatsvars tajā ir pārāk mazs, bet būtisku cenu kritumu patērētāji nejūt.
Pēc Gūtmaņa teiktā, pašlaik situācija dažādos veikalu tīklos ir ļoti atšķirīga:
- vietējās pārtikas preces zemo cenu grozā veido no 14% līdz 79%;
- vidējais rādītājs – ap 50%, kas pēc LOSP domām ir nepietiekami.
"Ja 79% vietējo produktu būtu labs rādītājs, tad 14% – ļoti slikts. Mēs uzskatām, ka šajā jomā vēl daudz darāmā," sacīja Gūtmanis.
Viņš uzsvēra, ka memoranda par zemo cenu grozu mērķis bijis gan nodrošināt patērētājiem pieejamāku pārtiku, gan palielināt vietējo produktu klātbūtni veikalu plauktos.
Valdība un tirgotāji iepriekš pauduši cerību, ka zemo cenu grozs samazinās vidējās pārtikas cenas par piekto daļu. Taču Gūtmanis norāda – pagaidām tas nav noticis: "Šobrīd mēs šādu cenu samazinājumu neredzam. Ir bijis tikai neliels kritums, bet nekāds būtisks efekts nav jūtams."
Viņš arī pauž, ka ilgtermiņā lielākais ieguvējs pārtikas ķēdē ir tirgotājs, nevis ražotājs: "Ražotāju ienākumi gadiem samazinās, lai gan iepirkuma cenas pieaug."
Lai gan Ekonomikas ministrija iepriekš paudusi, ka "īpašas cerības nevajadzētu lolot", Gūtmanis norāda – ja vienošanās ar tirgotājiem par lielāku vietējās pārtikas īpatsvaru netiks panākta, iespējams būs jādomā par obligātu regulējumu.
"Mēs aicinātu politiķus apspriest iespēju ieviest noteiktu obligātu procentu, cik daudz vietējai produkcijai jābūt zemo cenu grozā. Ja tirgus pats to nesakārto, tad droši vien būs jāiejaucas," sacīja LOSP vadītājs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
