Pārtikas tirgotāji un ražotāji paraksta sadarbības memorandu. Galvenais mērķis – izvairīties no nepamatota cenu sadārdzinājuma
Pašmāju pārtikas ražotāji un tirgotāji šķietami raduši kopsaucēju, kā turpmāk strādāt Ukrainas kara apstākļos, kad liela daļa preču un izejvielu vairs nav pieejamas. Tirgotāji sola ražotājiem nepiemērot soda sankcijas, savukārt ražotāji apņēmušies skaidri pamatot pārtikas cenu kāpumu.
Krīze pašmāju pārtikas ražotājus skāra pirmajās kara nedēļās, jo gan Ukraina, gan Krievija līdz šim bija ietekmīgas ne tikai pārtikas, bet arī izejvielu piegādātājas. Karš lielu daļu piegādes ķēžu teju pilnībā likvidējis.
Tā ietekmē pārtikas ražotāji sāka kavēt piegādes termiņus, taču tirgotāji nebija gatavi nākt pretim un līgumus mainīt. Strīdu risināšanā iesaistījās Zemkopības ministrija.
"Pēc ilgām un smagām diskusijām ražotāji un tirgotāji ir panākuši vienošanos, kā viņi šajā smagajā laikā reaģēs, kā viņi sadarbosies, kādi būs termiņi, kādi būs nosacījumi," saka zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
Pārtikas ražotāji apņēmušies pārtikas preču cenu pārskatīšanai nodrošināt izsekojamu pamatojumu, vienlaikus paredzot, ka to var darīt ne biežāk kā reizi mēnesī. Savukārt tirgotāji sola iesniegtos cenu piedāvājumus izvērtēt 15 dienu laikā, kā arī nepiemērot piegādātājiem soda sankcijas. Iesaistītās puses atzīst – sarunas nebija vienkāršas.
"Smagas tajā ziņā, ka, jāsaka godīgi, tirgotāji pēc būtības uzvedas tā, it kā kara nebūtu. Tātad viss paliek kā līdz šim, ilgtermiņa līgumi, tas, ka izejvielu cenas ceļas – tas neinteresēja, ja piegādes objektīvi kavējās bija pat tirgotāji, kas mēģināja piemērot soda sankcijas. Skaidrojot, skaidrojot, skaidrojot reālo situāciju. Es domāju, ka tika panākta zināma izpratne, ka šie cenu riski, ka atbildībai būtu jābūt solidārai un sabalansētai," vērš uzmanību Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals.
"Katram tirgotājam situācija atšķirīga, vieni reaģē uz izmaiņām ātrāk, citi vēlāk un, lai būtu tāda vienota izpratne, tas prasīja laiku, lai saprastu, kā tas varētu darboties," stāsta Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
Memorandā arī iekļauta diezgan vispārīga apņemšanās izvairīties no ekstremāla cenu sadārdzinājuma: "Šeit ir rakstīts, ka tirgotāji apņemas nodrošināt saprātīgu uzcenojumu pārtikas precēm – kas, jūsu izpratnē, ir saprātīgs uzcenojums? Nu šis punkts ir diskutabls jautājums un viņš arī ielikts ir šādi, ka es jums pat atbildēt nevarēšu. Jo saprātīga cena ir tā cena, kas apmierina pircēju un apmierina tirgotāja izdevumu sadaļu un katram viņa būs pilnīgi savādāka."
Nozaru pārstāvji arī norāda – memoranda parakstīšana ir tikai viens no soļiem krīzes pārvarēšanā un visvairāk nepieciešams ir finansiāls atbalsts, piemēram, apgrozāmo līdzekļu kompensēšanai. To par nozari atbildīgā ministrija sola uzņēmējiem nodrošināt.
"Mums ir sagatavots gan Eiropas, gan valsts atbalsts. Būs aizdevumi gan subsidētajiem līdzekļiem, gan aizdevumiem un tas viss tiek garantēts uzņēmumiem," teic zemkopības ministrs.
Neskaitot Zemkopības ministriju, kopumā memoranda parakstīšanā piedalījās septiņas pārtikas ražotājus un tirgotājus pārstāvošās organizācijas. Memorands gan ir vairāk kā labas gribas dokuments un, ja kāds no parakstītājiem savu apņemšanos nepildīs, juridisku seku par to nebūs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
