Pavasara salnās cietušas simtiem Latvijas saimniecību – kompensācijas apmērs aizvien neskaidrs
Pavasara svārstīgie laikapstākļi šogad ietekmējuši ražu Latvijas austrumu daļā. Visvairāk cietusi tieši Latgale un arī Vidzemes austrumi. Teju 200 augļkopības saimniecību pieteikušās salnu postījumu apsekošanai. Pērn lauksaimnieki saņēmuši vērtīgu atbalstu. Kāds tas būs šogad, pagaidām nav skaidrs.
"Aukstums mums uznāca 8., 9. maijā – tās bija divas naktis. Pirmajā naktī aukstums līdz pieciem grādiem, otrajā jau pat līdz astoņiem grādiem."
Saimniecības "Sīļasala" ābeļu dārzs septiņu hektāru platībā atrodas Gaigalavas pagastā. Ābolus saimnieks piegādā skolām un bērnudārziem tuvākajā apkārtnē – Rēzeknes, Ludzas un Madonas pusē. Tāpat augļus pārdod vietējos tirgos.
"Ja skatāmies, ka pagājušogad bija aukstumi un neraža bija, bet tā neraža, ja salīdzina ar šo gadu, bija kaut cik, varēja teikt, ka procenti 20, 25 bija palikuši no tās ražas. Bet šogad to var saukt nevis par neražu, bet tā jau ir postaža, jo ir nopostīts pilnīgi viss," par salnu postījumu apmēriem saka Počs.
Lai gan Latgales puse augļkopībai nav visai pateicīga un salnas nebūt nav rets ciemiņš, tomēr šādu situāciju Aivars 24 gadu saimniekošanas laikā līdz šim nav pieredzējis. "Lai atrastu kādu ābolu, ir labi jāpameklē. Tā jau nav raža," secina Aivars Počs.
Turklāt veidi, kā savu saimniecību pasargāt, ir ierobežoti. Viens no tiem – ūdens laistīšanas sistēmas. Vairāk nekā -7 grādu salā sistēmās nedarbojas.
"Ar apdrošināšanu mums iet ļoti smagi, bet vienīgā iespēja ir pretsalnu aizsardzība. Tā ir vienīgā, ko varam darīt paši, lai sevi aizsargātu. Arī Eiropas kolēģi cenšas paši nodrošināties pret visām nebūšanām. +6:15 Ceram uz riska fondu. Šķiet, tiek veidots. It kā runā par to, mēs jau ļoti gribētu, lai tas notiktu, lai sanāktu."
Tikmēr Lauku atbalsta dienests norāda – lai gan salu postījumi pēc lauksaimnieku aplēsēm mērāmi aptuveni 1600 hektāru platībā, pagaidām ir grūti spriest par kompensāciju apmēru un potenciālā atbalsta mehānismiem. Apsekošana ilgs līdz jūlija beigām.
"Un vēlāk Lauksaimniecības kontroles centrs sarēķinās, kādi tie zaudējumi bijuši naudas izteiksmē, tad šī informācija tālāk tiks nodota zemkopības ministrijai. Tad ministrija lems vai prasīt kādu atbalstu no valsts vai no Eiropas Savienības."
Lauksaimnieks Počs atzīst, ka pērn tika piešķirts atbalsts. Tas bijis tiešām vērtīgs, jo salnu postažu dēļ ienākumi būtiski samazinājās. "Tas bija tiešām atbalsts, bet, kā būs šogad, to grūti pateikt. Tā nu tas jūlijs mums būs – bez darba un bez ienākumiem," atzīst lauksaimnieks.
Vai un kāds būs atbalsts augļkopības saimniecībām, kuru raža salnu un citu dabas parādību dēļ cieš jau otro gadu pēc kārtas, pagaidām var tikai minēt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
